Tā autori norāda, ka šim gēnam nav ietekmes uz to, vai cilvēki sāk smēķēt, taču tas padara atmešanu krietni sarežģītāku.
Dubultā bīstamāk
Smēķētājiem, kas šo gēna veidu saņem no abiem vecākiem, ir par 80%
lielāka iespēja iegūt plaušu vēzi, nekā "parastajiem" smēķētājiem.
Ģenētiskais smēķētājs vidēji izpīpēs divas cigaretes vairāk un
saskarsies ar lielākām grūtībām, mēģinot atmest kaitīgo ieradumu.
Pētījuma autori gan nav vienisprātis, vai palielināto vēža
saslimšanas risku smēķētāju grupā ar mantoto gēnu veidu palielina
pats gēns vai fakts, ka tā iespaidā cilvēki izsmēķē vairāk
cigarešu. Pētījumā tika iesaistīti tikai eiropeiskas izcelsmes
cilvēki. Zinātnieki norādīja, ka drīzumā tiks pētīti arī afrikāņu
un aziātiskas izcelsmes cilvēki, un var gadīties, ka rezultāti
varētu atšķirties.
Daži mirst, citi ne
Ar smēķēšanu saistītās slimības visā pasaulē nogalina katru desmito
pieaugušo, vēsta Pasaules Veselības organizācija. ES vien ar
smēķēšanu tiek saistīts vairāk nekā pusmiljona nāves gadījumu gadā.
Tiek lēsts, ka aptuveni 25% visu nāvējošo vēža saslimšanas gadījumu
un 15% visu nāves gadījumu ir tieši saistīti ar smēķēšanas sekām.
Ar smēķēšanu saistītie riski ir visiem labi zināmi, taču līdz šim
bija grūti izskaidrot, kādēļ tā tik atšķirīgi iespaido dažādus
cilvēkus. Katrā ziņā šā gēna variācijas varētu izskaidrot vairākas
neskaidrības, kas saistītas ar atkarībām un to sekām. Piemēram,
kāpēc daudzi smēķētāji sasniedz sirmu vecumu un nesaslimst ar vēzi.
Žanna Kalmā, kura nodzīvoja 122 gadus, 117 gadu vecumā uz īsu laiku
atmeta kaitīgo ieradumu, taču pavisam drīz to atsāka, jo
nesmēķēšana esot viņai likusi justies "briesmīgi". Tāpat ir
cilvēki, kuri ilgstoši ir "svētdienas pīpētāji" un tā arī nekad
nekļūst par "nopietniem" smēķētājiem, un tādi, kas jau pēc
salīdzinoši neilga laika nav šķirami no kūpošas cigaretes.
GENADDICT pētījumā noskaidrojās, ka to cilvēku vidū, kuri izsmēķē
mazāk par desmit cigaretēm dienā, "smēķēšanas gēna" variācija
sastopama reti. Savukārt daudziem cilvēkiem, kas ne reizi mūžā nav
smēķējuši, ir smēķēšanas gēna dubultversija. Tas apliecina, ka šis
gēns nav saistīts ar kaitīgā ieraduma sākšanu.
Ieprogrammētās atkarības?
Pētījumā iesaistītie zinātnieki pauž, ka šie dati ir tikai sākums
turpmākiem pētījumiem par gēnu ietekmi uz atkarībām. Atkarības
Eiropā ir plaši izplatītas, un tām ir iespējami vairāki veidi.
Cilvēki var būt atkarīgi no kādas vielas - tabakas, alkohola vai
narkotikām. Citi cieš no tā saucamās uzvedības atkarības, par ko
mēs runājam, piemēram, ēšanas traucējumu vai azartspēļu atkarības
gadījumos. Tā kā atkarību gadījumā liela nozīme ir arī
psiholoģiskajiem un vides ietekmes faktoriem, ir grūti atrast
"vainīgos" gēnus. "Tas, ka jums ir ģenētiska nosliece uz kādu no
atkarībām, nenozīmē, ka jūs kļūsiet atkarīgs," saka Jūtas
universitātes profesors Glens Hensons. "Tas tikai nozīmē, ka jums
jābūt īpaši uzmanīgam."
***
bīstamais mantojums
1. Smēķētājiem, kas kaitīgo gēnu saņēmuši tikai no mātes vai tēva,
ir par vienu trešdaļu augstāks plaušu vēža risks, nekā smēķētājiem
bez minētā gēna. Cilvēki ar "smēķēšanas gēnu" veido aptuveni 45%
sabiedrības un vidēji dienā izsmēķē vienu cigareti vairāk, nekā
pārējie smēķētāji.
2. Smēķētājiem, kas šo gēnu variāciju saņem no abiem vecākiem, iespēja iegūt plaušu vēzi ir teju viens pret četri. Tas nozīmē, ka vēža risks šiem smēķētājiem ir par 70 līdz 80 procentiem augstāks nekā smēķētājiem bez šī gēna. Gēna "dubultporcijas" īpašnieki vidēji dienā izsmēķē divas cigaretes vairāk nekā citi smēķētāji. Šajā grupā ietilpst viens no deviņiem eiropeīdās rases pārstāvjiem.
3. Smēķētājiem bez nevienas šī gēna variācijas risks iegūt plaušu vēzi joprojām ir desmit reižu lielāks nekā nesmēķētājiem. Viņiem ir 14% iespēja dzīves laikā saslimt ar plaušu vēzi. Nesmēķētājiem šis risks ir 1%.