Tomēr nekādu atbildību par to ne no viena nevar prasīt, un ēkas iekšējo tīklu stāvokli neviena uzraugošā institūcija nekontrolē. Izrādās, neatkarīgā Latvijas valsts savulaik atteikusies no jaunatgūto namu privātīpašnieku "apgrūtināšanas" ar pienākumu atbildēt par kārtību savu māju iekšējos tīklos, tāpēc tagad, pieaugot jaudas pieprasījumam un novecojot instalācijām, lielam riskam pakļauti ne tikai īpašumi, bet arī to iemītnieki.
Jāievēro drošība
- Nedrīkst uz savu roku rīkoties pa transformatoru punktiem
- Nedrīkst aizskart pārrautus elektrolīniju vadus
- Vēlams pie līnijas bojājuma vietas sagaidīt remontbrigādi
- Nekādā gadījumā nedrīkst rāpties augstsprieguma stabos - tas ir sports ar letālu iznākumu
- Latvenergo bojājumu pieteikšanas tālruni 80200404 der glabāt mobilā tālruņa atmiņā, lai vajadzības gadījumā nekavējoties ziņotu par avāriju
- Ziņojumu par elektrolīniju bojājumiem pieņem arī glābšanas dienests pa tālruni 112
Neviens nepieskata
Padomju laikā un pāris gadus pēc neatkarības atjaunošanas visas
elektroietaises uzraudzīja speciāla Latvenergo filiāles
Energokontrole energoinspekcija. 1993.gadā toreizējā Ivara Godmaņa
valdība nolēma likvidēt šo struktūru, jo piegādātājs un
uzraudzītājs nevarot būt viens un tas pats. R.Leveika atminas, ka
reizē solīts atrisināt šo jautājumu, jo nozares pārstāvji jau
paredzējuši, - privātīpašnieka svaru kausi biežāk kritīs par labu
mazākiem tēriņiem, ne ieguldījumiem elektroinstalācijas
sakārtošanā.
"Rezultātā visas bīstamās elektroietaises, kas ir pie lietotāja, neuzrauga neviens, tās ir atstātas uz īpašnieka, visbiežāk nespeciālista, sirdsapziņas," secina eksperts. Viņš gan cer, ka situāciju izdosies labot ar Enerģētikas likuma grozījumiem, iestrādājot punktu, ka Valsts energoinspekcijai jāuzņemas iekšējo tīklu kontrole, iespējams, deleģējot šo funkciju kādam citam.
R.Leveika atzīst, ka Latvenergo remonta brigādes bieži saņem izsaukumus, kad iekšējo tīklu avārijas dēļ pārtrūkst elektrības piegāde, tomēr nav tiesīgas tos remontēt, jo par mājas elektroinstalāciju atbild īpašnieks. "Daudzdzīvokļu māju īpašniekiem grūtāk vienoties, tāpēc iekšējos tīklus var arī nesakārtot. Mēs esam lieguši iejaukties iekšējo tīklu avāriju gadījumos, jo reiz ar simulētu avāriju un elektrības atslēgšanu mēģināja tikt vaļā no īrniekiem. Jābūt drošiem, ka neviens ar mūsu rokām neizdara ļaunu darbu."
Ar Zimbabves standartu
Elektroapgādes un telekomunikāciju projektēšanas uzņēmuma Daina EL
rīkotājdirektore Daina Kalniņa uzsver: "Tā kā nav sakārtoti
enerģētikas normatīvie akti, ne attīstītājs, ne būvuzraugs īsti
nezina, ko prasīt. Tas rada situāciju, kad viens strādā pēc
vecajiem padomju likumiem, otrs - pēc jauniem Krievijas, trešais -
pēc Vācijas vai Somijas normatīviem, kā pagadās." Speciāliste ir
sašutusi, ka jaunus standartus Latvijā adaptē ar tā saukto
titullapas metodi, - pārtulko nosaukumu, bet teksts paliek
oriģinālvalodā, un uzliek zīmogu Derīgs Latvijas standarts: "Tā kā
tas nav pārtulkots, neviens nevar noteikt, ka tas ir obligāts. Varu
taisīt kaut pēc Zimbabves standarta, jo nav pateikts, ka tas nav
šeit derīgs!"
Nozares lietpratēji brīdina, ka bieži vien daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāja norādītais tehniķis enerģētiķis nav pietiekami kvalificēts elektroinstalāciju uzturēšanai kārtībā. Līdzīga situācija ir arī daudzās sabiedriskajās ēkās - slimnīcās, skolās, bērnudārzos.
Jāiegulda nauda
"Patlaban vienīgi pie mājas nodošanas ekspluatācijā ugunsdzēsības
inspektors prasa vadu pretestības mērījumus," stāsta D.Kalniņa.
"Būtībā ne par vienu māju nevar teikt, ka tās iekšējie tīkli būtu
kārtībā, jo par to nav nekādas skaidrības, nevienam par to neprasa
atbildību. Tas atkarīgs no projektētāja kompetences, no montāžnieka
profesionalitātes, no būvuzrauga kompetences un godaprāta,"
situāciju apraksta speciāliste.
R.Leveika atzīst, ka elektroinstalāciju maiņa prasa finanšu ieguldījumus, tomēr "nesakārtotas sistēmas dēļ var rasties daudz lielāki zaudējumi". Pagaidām likumdevējiem arguments, ka nepieskatīti māju iekšējie tīkli saistās ar elementāru drošības apdraudējumu cilvēkiem un īpašumiem, neesot licies pietiekami svarīgs. Praksē tomēr ir pozitīvi piemēri - vairāki pieredzējuši attīstītāji savos projektos noslēdz līgumu ar kvalificētu uzņēmumu, kas atbild par iekšējo tīklu stāvokli un novērš avārijas. Regulāri kontrolējot, izdevumi tīkla uzturēšanai nav lieli.
Nepiekrīt, un viss
Pēc R.Leveikas datiem, sliktākā tehniskā situācija ir Rīgas centra
vecajās mājās, kur ir 3x220 voltu sprieguma līnijas: "Tur jāmaina
visi iekšējie tīkli, bet īpašnieki to lielākoties nedara. Ja
iedzīvotājiem vajag papildu jaudu, ārējos tīklus nav vērts
modernizētu, jo iekšējie tīkli neatbilst prasībām, tie ir nedroši.
Rīgas centrā problemātiski atrast vietu, kur likt jaunos
transformatoru punktus, jo viss ir privātīpašums, un neviens negrib
dārgo zemi iznomāt Sadales tīklam par 20-30 latiem kvadrātmetrā."
Citu valstu likumdošanā noteikts, ka katram objektam jānodrošina
telpa vai zeme transformatoram. "Mūsu likumdevējs nav apgrūtinājis
privātīpašniekus ar šādu pienākumu," secina eksperts.
Daina EL gatavotie projekti 80% gadījumu tiek pasūtīti jaunu objektu elektrotīklam. "Iekšējos tīklus pārbūvē un sakārto mājās, kur sāk darboties komerciālie nosacījumi, - dzīvokļus var pārdot vai izīrēt par pienācīgu samaksu. Daudzās denacionalizētajās mājās nav tādu līdzekļu," novērojusi D.Kalniņa. Īpaša situācija ir ar sētas mājām. "Kad jaunu tīklu gribēja ievilkt dzīvokļu īpašnieka mājā Dzirnavu ielā, kas atrodas sētā, kabelis bija jāvelk cauri ielas mājas caurbrauktuvei. Šī nama īpašnieks kategoriski atteicās saskaņot projektu. Nē, un viss! Bez argumentiem," atminas speciāliste.
Jāuzmanās pērkot
R.Leveika stāsta gadījumu, kad Ernesta Birznieka-Upīša ielā
nopirkts dzīvoklis pēc ievākšanās pēkšņi izrādījies bez elektrības.
Pārdevējs lielāku dzīvokli sadalījis trīs daļās, bet elektroapgādes
skaitītājs bija tikai viens. Mazākās daļas iemītnieks maksāja tam,
kuram ir skaitītājs. Kad pēdējais savu daļu pārdevis, jaunais
īpašnieks uz kaimiņa dzīvokli ejošo vadu atvienojis. Sadales tīkli
jaunus lietotājus Rīgas centra tīklā nedrīkst pieslēgt, bet jaunas
līnijas ievilkšana maksātu dzīvokļa cenu.
D.Kalniņa uzsver, ka pircējam ir tiesības prasīt parādīt elektrosistēmu stāvokli, shēmas, utt., "ja viņš ir tik kompetents, ka attopas to darīt". Drošāki ir tie objekti, kur elektroinstalācija ir pamatprojektā. "Ja ir tikai sienas un katrs iekšpusi izbūvē tā, kā grib, cilvēki reti ņem elektriķi ar sertifikātu vai uzņēmumu. Viņi izvēlas kaktu meistaru, kas visu izdara trīs reizes lētāk, vai pat paši savelk vadus, un tad ne viņš var būt drošs, ne kaimiņi! Ja kaut kas notiek ar elektrību, to, visticamāk, sajutīs tad, kad jau būs par vēlu," brīdina speciāliste.
Cerības uz Rīgas elektrotīklu sakārtošanu R.Leveika liek uz galvaspilsētas Enerģētikas aģentūras paspārnē veidojamo Rīgas elektroattīstības koncepciju, kas varētu izvirzīt stingrākas drošības prasības, kā arī viest skaidrību par nākotnes jaudu, kuras patlaban galvaspilsētā nepietiek.
Kā rīkoties pareizi
Vairāk informācijas www.latvenergo.lv
- Pirms mājokļa iegādes jānoskaidro, vai tam ir elektrības pieslēgums
- Interneta vietnē www.e-latvenergo.lv jānoskaidro, vai mājoklim nav elektroenerģijas parāda
- Jānovērtē, vai īpašuma iekšējie elektrotīkli atbilst prasībām
- Jāpārbauda, vai mājokļa elektrības shēma atbilst īstenībai
- Jāsamēro pieslēguma atļautā slodze un ekspluatācijas vajadzības
- Papildu slodzes ierīkošanas izmaksas par 25 latiem var noskaidrot Latvenergo klientu apkalpošanas centros
- Elektroinstalācijas projekta gatavošanu drošāk uzticēt inženierim, nevis montierim
- Pirms mainīt mājas iekšējo elektrotīklu, jānoskaidro, vai jaudas palielināšanu atļauj ārējais tīkls
Rakstu sērijā Enerģija tavās mājās skaidrosim, kā droši un taupīgi
izmantot elektrību mājoklī. Ja jums ir jautājumi vai pieredze, ko
vēlaties nodot citiem, rakstiet [email protected]