Latvijas Infektoloģijas centra direktore, profesore Baiba Rozentāle skaidro: "Listerioze ir samērā reta saslimšana, Eiropā uz 1 miljons iedzīvotājiem vidēji ir 2 - 7 saslimšanas gadījumu. Jāatzīmē, ka ne visās valstīs tiek veikta listeriozes gadījumu reģistrācija. Visplašāk listeriozes mikrobioloģiskā diagnostika tiek veikta Francijā - plaši tiek izmeklēti gan pārtikas produkti, gan klīniskais materiāls. Listeriozei raksturīga augsta mirstība, vidēji 30 - 40% no gadījumiem beidzas letāli. Lielāks risks saslimt ar listeriozi ir jaundzimušajiem, grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu, gados veciem cilvēkiem, ar alkoholismu un narkomāniju sirgstošiem, ļaundabīgo audzēju, cukura diabēta un imūndeficītu slimniekiem". Profesore norāda, ka "īpaši apdraudēts kontingents ir grūtnieces, jo viņu pretestības spējas pret listērijām ir būtiski samazinātas. Listeriozes infekcija ir biežs spontāno abortu un priekšlaicīgu dzemdību cēlonis. Listerioze ir infekcija, kuras klīniskās izpausmes parasti ir saistītas ar centrālās nervu sistēmas, mandeļu, limfātisko mezglu, aknu un liesas bojājumiem". Infekcijas ierosinātājs ir Listeria monocytogenes - izturīga ārējā vidē, ilgstoši saglabājas zemās temperatūrās, sasaldēta un izžāvētā veidā, bet vārot iet bojā 3-5 minūšu laikā. Pienā 4-60C temperatūrā intensīvi vairojas. Produktos, kas tiek uzglabāti saldētavās, listērijas arī spēj vairoties.
Listeriozes rezervuārs dabā ir grauzēji, galvenokārt peles, žurkas, ūdensžurkas, listērijas ir bīstamas mājdzīvniekiem, it īpaši cūkām, aitām, kazām. Galvenais inficēšanas veids cilvēkam ir fekāli orālais, lietojot uzturā termiski nepietiekami apstrādātus vai nepareizi uzglabātus pārtikas produktus: gaļas produkti, piena produkti (nepasterizēts piens, mīkstie sieri). Ir iespējama inficēšanās sadzīves saskarē, piemērām, pārstrādājot gaļu vai apstrādājot ādas (biežāk slimo laukkopji, lopkopji un vetārsti), kā arī vertikālās transmisijas veidā (jaundzimušo inficēšanās no slimas mātes).
LIC epidemiologi norāda, ka specifiskās profilakses nav. Var samazināt saslimšanas risku ar listeriozi, ievērojot labu pārtikas apstrādes un roku higiēnas praksi.
Laba personīgā roku higiēna:
Kārtīgi mazgājiet rokas ar ziepēm, rūpīgi noskalojiet un noslaukiet, izmantojot vienreiz lietojamo papīra dvieli, vai arī auduma dvieli (kas regulāri jāmazgā 60°C temperatūrā):
- pirms pārtikas gatavošanas, pasniegšanas vai ēšanas,
- pēc tualetes lietošanas vai autiņu maiņas,
- pēc rīkošanās ar neapstrādātiem dārzeņiem, saknēm vai jēlu gaļu,
- pēc saskares ar lauksaimniecības dzīvniekiem vai pēc lauku
saimniecības apmeklējuma.
Rīkošanās ar pārtiku:
- Gaļa, tostarp malta gaļa, pamatīgi termiski jāapstrādā.
- Visi dārzeņi kārtīgi jānomazgā zem tekoša dzeramā ūdens, īpaši tie, kas netiks termiski apstrādāti pirms patēriņa.
- Mizojiet visus sakņu dārzeņus un noskalojiet tos zem tekoša dzeramā ūdens.
- Dārzeņu un gaļas pamatīga termiska apstrāde iznīcina slimību izraisošās baktērijas.
- Izvairieties no krusteniskās kontaminācijas, t. i., baktēriju izplatīšanas no jēla pārtikas produkta uz ēšanai gatavu vai termiski apstrādātu pārtikas produktu, piemēram, izmantojot atsevišķus dēlīšus jēlas gaļas un termiski apstrādātas gaļas vai svaigu dārzeņu griešanai un mazgājiet griešanas dēlīti ar ziepēm starp jēlas un ēšanai gatavas pārtikas apstrādi.
- Ievērojiet pārtikas produktus uzglabāšanas apstākļus.