Talidomīdu sāka lietot 1957. gadā, lai mazinātu grūtniecības toksikozi. Četru gadu laikā Eiropā vien piedzima 10 000 bērnu ar fokomēliju, (iedzimta patoloģija – bērnam roku un kāju vietā ir tikai stumbenīši). Pēc četriem gadiem pētnieki saprata, ka šo defektu izraisa medikaments, ko grūtnieces lietojušas pret nelabo dūšu. Šīs traģēdijas dēļ tika izveidota PVO Starptautiskā zāļu monitoringa programma.
Grūtniecības saglabāšanai no 1939. gada līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem (bijušajā PSRS – pat līdz 90. gadu beigām) lietoja DES (dietilstilbestrolu, sinestrolu). Izrādījās, ka bērniem, kuru mātes ir to saņēmušas, šis medikaments izraisa vagīnas un sēklinieku audzējus, bet pašām sievietēm bija ievērojami augstāks risks saslimt ar krūts vēzi.
Tomēr zāļu patēriņš grūtniecības laikā nav mazinājies, lai gan daudzu ķīmisko savienojumu darbības mehānisms joprojām nav pilnīgi skaidrs un informācija par specifisko, grūtniecības laikā lietoto zāļu drošību ir ļoti ierobežota.
Vienīgās zāles, ko absolūtas nepieciešamības gadījumā varētu lietot grūtniecības laikā, ir tās, kuru drošumu apliecina pietiekoša un pamatota informācija. Protams, dažas zāles (piemēram, pretepilepsijas līdzekļi) ir jālieto, arī apzinoties to potenciālo teratogēno (auglim kaitīgo) iedarbību, tomēr lielākā daļa pētījumu rāda, ka grūtniecības laikā zāles pārsvarā netiek lietotas hronisku vai smagu slimību dēļ. Gaidot bērniņu, grūtniecībai raksturīgo simptomu novēršanai medikamentu vietā vajadzētu meklēt citu – dabiskāku – risinājumu.
Avots: Veselības projekti Latvijai.