Mazajā salā pie Āfrikas krastiem viesus sagaida Kristīne no Latvijas

Zanzibaras karti var dabut turpat blakus lidostai, tur ir maziitins turisma ofiss. Garsvielu ferma noteikti ir apskates verta, nav piemineti Dzonzani mezs(Jonzani Forest) ar mangrovju kokiem un slavenie Kolobus merkaki, kuri dzivo vienigi Zanzibaraa. Un kur tad vel koralli....

lasot šo stāstu, var secināt ka nauda būs palaista vejā, ka arī ir iespēja dabūt problēmas uz savas galvas.Labāk, es samaksāšu par reālo ceļojumu.

štrunts par raksta kvalitāti, bet kāpēc restorānā zanzibārā jāpasūta kaut kas, kas nav ēdienkartē?

Pasaule citu acim! Labak vienu reizi redzet,,,nekaa 10x dzirdet!!!!!!!!!!!!

Sveiciens Kristīnei no Liepājas!

man gan patiik. ja autors bijis pavaajaaks, tad piedziivojumu vietaa guustu informaatiivus datus, kas man kaadreiz noderees. Nevar jau vienmeer gribeet ko interesantu. Taapat ne vienmeer ir vajadziigi mani mineetie piedziivojumi, dazjreiz pietiek ar pilseetu un/vai dabas aprakstiem. Tie patbriizjam ir suliigaaki par celjotaaju deekaam. sho rakstu lasiiju tamdeelj, ka pazinja necik sen atbrauca no liidziga celjojuma uz to pashu fontaine viesniicinju. tachu klausoties vinja staastu uzzinaaju krietni vairaak, arii par safari izbraucieniem par zanzibaaras salaam

Ar interesi lasu daudzus rakstus par visvisādiem ceļojumiem. Tas neattiecas tikai uz "Dienu". Man ir jāpiekrīt viedoklim, ka īstu ceļotāju raksti nemaz neparādās nedz laikrakstos, nedz žurnālos. Retu reizi kāds tīri praktiski noderīgs raksts iekrīt acīs. Pārsvarā tik īsi raksti, kas tiek "iespiesti" starp reklāmām (te varētu minēt vienu konkrētu žurnālu, bet pieklājības pēc to nedarīšu). Piederu pie cilvēkiem, kas ceļo intensīvi, tāpēc arī pievēršu uzmanību aprakstiem par ceļojumiem. Bieži šādi "tukši" raksti neko nedod, jo informāciju tāpāt ir nepieciešams padziļināti noskaidrot un plānot visu. Jāsaka gan, ka katrs mēs vienu un to pašu redzam savādāk un mums katram ir savs subjektīvs vai objektīvs viedoklis.

Droši vien rakstu per vēlu un šo vairs neviens neizlasīs. Biju Zanzibārā pirms gadiem trim. Nu nav nekādas līdzības ne ar Apšuciemu, ne Bērzciemu! Tas būtu tikai smieklīgi, ja neadītu lasītājiem ļoti maldīgu priekšstatu par šo interesanto salu. Šķiet, autores pabijušas tikai gavaspilsētā un kādā "paraugciematā". Tiem, kuri vēlas doties uz Zanzibāru, jāgatavojas arī braukšanai pa salu bez nevienas saprotamas kartes, jo tādu vienkārši nav, ļoti sliktiem ceļiem, lielai nabadzībai, atkritumu kalniem, ciematiem, kuri izskatās pēc betona drupu kaudzēm ("nepabeigtā cetniecība" - atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa), tīriem, bet neiedomājami trūcīgiem ciematiņiem džungļos, kur māla kleķa būdas, bet neapzīst elektrību un tukši plastmasas maisiņi un tara nepiesārņo vidi vien tādēļ, ka šie cilvēki ir par nabagu, lai atļautos iegādāties kaut kādas preces... Sala IR interesanta, pat ļoti, taču šis raksts rada pilnīgi aplamu priekšstatu, brīžiem liekas pat absurds. Un tad rodas bažas, vai šis ceļojuma apraksts tomēr nav reklāmas raksts "Kristīnes viesnīcai"?

Cits par citu asprātīgāki komentētāji, laikam saceņšas savā starpā asprātībā. Bet rakstiņš labs.

Ko nozīmē termins "Zanzibāras vīza", ja zināms, ka Zanzibāra ir Tanzānijas sastāvdaļa? Iespējamās atbildes; 1. To pašu, ko Tanzānijas vīza. 2. Īpaša vīza Zanzibāras apmeklējumam. 3. Vīza, kas bija nepieciešama, kamēr Zanzibāra bija neatkarīga. 4. Autores nav iedziļinājušās tādās nebūtiskās detaļās. Otrs jautājums saistās ar piejūras atpūtas iespējām. Kā tur ir ar peldēšanos?

Būs jau labi Cien. redaktor Māri. Lasu, ka jūsu bijusī redaktore jūs "dieniniekus" nemaz ar nav slavējusi un tad vēl kaut kādi jokaini komentētāji ar kritiku uzbāžas. Nav tik traki - viens ceļojumu gabals sliktāks, otrs labāks, bet galvenais, ka vispār ir. Arī "es", protams, taisnība, taču ne par naudu šoreiz ir runa, bet par talantu interesanti uzrakstīt. Nākošreiz aizūtīšu kādu gabaliņu, ja sanāks (man ar tiem kommmatiem švaki). Sveiciens Lūsiņai, nezināju, ka viņa ir tik laba fotogrāfe!

Man gan stasts patika. Tomer ir viena neprecizitate. Tanzanijas politiska galvaspilseta joprojam ir Dodoma. Daresalama ir lielaka un komerciali aktivaka pilseta, tacu ne galvaspilseta. Biju Zanzibara pirms 10 gadiem, tad maja, kura piedzima Fredijs Merkurijs bija ambulance, kura vienam puisim no musu grupas arsts skaloja okena vilnos aizkritusas ausis. Ta ka telpas nebija daudz, tad ari mes parejie 3 brauceji devamies lidzi arsta kabineta. Visjautrakais bija tas, kad ausis bija izskalotas, masina uz metala paplates un ar loti nopietnu sejas izteiksmi nesa mums radit izskalotos sera korkus!

Nav jau viss tiek vienkārši. SestDiena vai jebkurš cits Latvijas izdevums nav Nacionālā Ģeogrāfija vai Conde Nast Traveller. Neviens Latvijas izdevums nevar atļauties algot īpašus ceļojumu žurnālistus (normāls honorārs + visi ceļa izdevumi), vēl nosūtīt līdzi fotogrāfu. Cilvēki, kuri Latvijas izdevumiem apraksta savus ceļojumus, parasti devušies tajos atpūsties, nevis intensīvi visas dienas garumā medīt iespaidus un plānot visu savu maršrutu tā, lai tas būtu interesantāks lasītājiem, kā to dara ceļojumu žurnālisti - tas ir mīts, ka viņi sēž uz vietas palmu ēnā un viss atnāk pats - ceļojums viņiem ir pilnas slodzes darbs, kaut arī šis fakts nekad aprakstos neparādās (turklāt nevis ilgst dažas dienas kā tipisks atvaļinājums, bet gan vairākas nedēļas vai pat mēnešus). Tiem, kas māk uzrakstīt izcili interesantus aprakstus (protams, krietni labākus nekā vidējus Latvijas žurnālistu darinājumus) ieteiktu nemocīties ar to publicēšanu seklajos un ar reklāmām pārbāztajos žurnālos, bet pa taisno griezties Nacionālajā Ģeogrāfijā un pārdot katru no tiem vismaz par 2-5 tūkstošiem latu.

Pēc pēdējās komunicēšanās ar presi ceļojuma aprakstu jomā man radies iespaids, ka tādi apraksti nevienam nav vajadzīgi. Pilnīgi piekrītu komentētājam Skārdam, lasīt šai jomā nav ko. Un par prieku Diņģeļa kungam varu tikai teikt, ka ne jau vienīgi "Diena" un "Sestdiena" cieš no šīs kaites., acīmredzot tā ir tāda mūslaiku primitīvi-pavieglās preses raksturīga iezīme - ja uzrakstīsiet kaut ko, ko varam iebāzt starp reklāmām, tad publicēsim. Rezultātā mēs iegūstam tādus mūslaiku produktus kā "Klubs", kurš kļuvis biezs, krāsains, un pilnīgi tukšs.

Protams, esmu pamanījis, ka Jums pēdējā laikā ir daudz kritisku piezīmju par ceļojumu rakstiem, arī Tūrisma Dienā. Es labprāt publicēšu Jūsu kvalitatīvos stāstus, ja esat gatavs/-a tādus sagatavot maris_dingelis@dien a.lv