Meklē slēpņus. Skaita līdz desmit
Arnis Krauze uz interviju atnāk solīdi ģērbies un mazliet miegains. Taisnojas, sakot, ka visu nedēļu aizvieto kolēģi Sandru Zviedri rīta pārraidēs: "Man jāceļas piecos, jo studijā jābūt jau sešos, bet, ja nevaru miegam veltīt astoņas stundas, neesmu formā." Viņš piebilst, ka nez vai būšot šajā rubrikā iederīgs, jo žurnālistam veselīga dzīvošana grūti padodoties. Galu galā Arnim par pārsteigumu izrādās, ka nav tik traki.
Kā atslēdzies no satraucošajām ziņām, kuras ik vakaru vēstī Panorāmas skatītājiem?
Grūti. Nevar iziet no Zaķusalas un izslēgt to visu no prāta. Agrāk negāju gulēt, kamēr internetā neizlasīju nākamās dienas avīžu rakstu tēmas. Tagad vismaz esmu iemācījies pusnaktī neiet ziņu portālos, ziņu vietā, piemēram, noskatoties labu filmu.
Ar tādu dzīvesveidu droši vien esi kļuvis par vēlo vakariņu baudītāju?
Tas ir viens no krīzes plusiem, ko esmu novērojis. Cilvēki sākuši gatavot maltītes mājās. Arī es tā daru. Daudz ko ēdamu atvedu no savām mājām Liezēres pagastā. Manas fiziskās aktivitātes pagaidām notiek vienīgi vasarās laukos. Dārzā šogad izauguši sīpoli, zirņi, pupas, kabači, burkāni, bet kartupeļi ir švaki, arī tomātiem vasara bija par slapju, toties upenes nespējām nolasīt. Šis ir arī ābolu gads. Taču tik tālu krīze vēl nav mani skārusi, lai es sālītu, marinētu un vīriešu zaptes vārītu. Laukos dažkārt strādāju, kamēr vakaros krītu no kājām. Pļauju zāli, top pirtiņa un māja, visur vajag fizisko spēku. Rīgā katru mēnesi apņemos sākt skriet, bet vēl neesmu sarosījies. Briselē (Arnis Krauze trīs gadus Briselē strādāja par Latvijas Televīzijas Eiropas korespondentu — T.Š.) dzīvoju netālu no parka, un to bija vieglāk izdarīt. Tur skrien visi — liels un mazs, vecs un jauns, bērni un suņi.
Vai Briseles laiks iesapaidojis tavus ēšanas ieradumus?
Iepazinu franču virtuvi, atklāju dažādus veidus, kā veselīgi gatavot dārzeņus. Mums parasti ēdiens peld eļļā, tur lieto ļoti daudz svaigu vai tvaicētu dārzeņu. Tas ir mans Briseles mantojums. Dārzeņi man tagad ir topā.
Darbi vienmēr dzīs darbus. Vai ir laiks baudīt arī dabas skaistumu?
Laukos pie manas mājas ir nelielais Ūbera ezeriņš. Man patīk izlaist apli aiz apļa pa ezeru, vērot, kas notiek ūdenī, kas zālēs šiverē, patramdīt kādu pīli. Ja izdodas no rīta agrāk piecelties un redzēt saules lēktu, tas iefilmējas atmiņā un kā iekšēja hipnoze nomierina Rīgā, kad esi sastresojies.
Man gan šķiet, ka esi nesatricināms miera Mika.
Tā gan īsti nav. Varu šūmēties bieži un visbiežāk par sīkumiem un elementārām lietām. Tad skaitu līdz desmit un vēlāk priecājos, ka neesmu kaut ko aizvainojošu kādam pateicis vai dienu sabojājis. Kad nomierinos, atrodu veidu, lai kritisku piezīmi pateiktu saudzīgi, otru pie zemes nepiespiežot. Bijis arī citādi, un es to nožēloju.
Kāds ir tavs šī laika lielākais vaļasprieks?
Kopš pavasara mani aizvien vairāk pārņem Amerikā aizsākusies spēle geokešings jeb slēpņošana. Slēpņus meklē ar GPS navigācijas ierīces palīdzību, bet slēpņu koordinātas var iegūt, pieslēdzoties interneta lapai geocaching.com.
Ar ko šī spēle spēj aizraut?
Slēpņi izvietoti pa visu Latviju. Kā iesācējs līdz šim esmu atradis vien apmēram simtu. Tomēr, tos meklējot, šovasar esmu redzējis vietas un iepazinis objektus, par kuriem līdz šim nav bijis ne jausmas.
Piemēram?
Nesen, atgriežoties no laukiem, izbraucu apli caur Ērgļiem. Tur netālu atrodas viens no Latvijas dižozoliem. Lai slēpni atrastu, jābūt īpaši lokanam... Turpat pie Ērgļiem meža vidū sameklēju arī citu slēpni, tas atrodas blakus garam akmeņu krāvumam, ko sauc par Velna klēpi. Meklējot objektus, šovasar esmu bijis Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, vēl nav gadījies nokļūt Latgalē. Esmu no jauna atklājis Latviju. Vai tu, piemēram, zini, ka Ķengaragā desmit metru no Daugavpils šosejas mežā ir skaists avots un daudzi turp brauc pēc ūdens? Es to uzzināju slēpņojot.
Pēdējais jautājums jeb trīs vienā — uz ko esi radis paļauties? Kam tici? Ko baidies pazaudēt?
Paļaujos uz sevi un cenšos sevi motivēt darboties, kaut, iespējams, no rīta var sagaidīt trīs sliktas ziņas un ceturto par atlaišanu. Svarīgi šajā trakumā nepazaudēt cilvēciskās attiecības un palīdzēt tiem, kam ir grūtāk. Tikko norisa Latvijas Televīzijas akcija Likteņdārzs. Cilvēki nesavtīgi saziedoja šim mērķim 50 000 latu, mākslinieki koncertēja bez honorāra. Tas bija pasākums no sirds uz sirdi, viens no sirsnīgākajiem pēdējos gados. Tātad viss vēl nav zaudēts ne valstī, ne cilvēkos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.