Ministrs skries Rīgas maratonu
Veselības ministram Ivaram Eglītim aiz muguras jau 21 maratons. Par katru noskrieto maratonu I.Eglītis savā dārzā stāda dažādu šķirņu eglītes.
Cik ilgi jāskrien, lai sagatavotos maratonam?
Lai turētu maratona formu, man jāsavāc 200 km mēnesī vismaz trīs mēnešus pirms maratona. Neskrienu katru dienu. Vienu dienu noskrienu 10, citu — 15 kilometrus. Gatavošanās daļa ir visveselīgākā maratona procesā, jo tās ir kustības nevis sporta, bet treniņrežīmā. Stiprina asinsriti un sirdi. Vēl tikai pieņemšu lēmumu — skriet visu distanci vai pusmaratonu. Pusi gan skriešu noteikti. Viens maratons šogad šā vai tā jānoskrien.
Kāds jums ir maratona mērķis?
Noskriet. Pašapliecināties. Otrs — uzturēt sevi maratona formā. Tā ir ekskluzīva sajūta, ka esi maratonspējīgs. Tā ir piederības sajūta diezgan elitārai klasei. Ja mērķis nav maratons, grūti sevi motivēt pēc darba deviņos trenēties tikai un vienīgi veselības nolūkiem. Regularitāte ir veselības ķīla. Ne no viena maratona neesmu izstājies, kaut gan vēlēšanās ir bijusi vienmēr, tradicionāli grūts ir 30.—32.kilometrs. Man kā amatierskrējējam mērķis ir finišēt pirmajos desmit procentos. Līdz šim tas ir izdevies, bet, gadiem nākot, jāiemācās nepārdzīvot, ja neizdosies.
Ko pieprasa maratons?
Piepūli. Spēju ilgas stundas vienatnē nodoties treniņam. Forši, ja var dabūt kompanjonu. No veselības viedokļa obligāti jāzina, kādā pulsa režīmā trenēties. Ārsts būdams, zinu, ko varu un nevaru atļauties. Man ir pulsametra jostiņa, skrienu un kontrolēju. Sevi nebendēju.
Pēc maratona atslābstat?
Piespiežos, lai nepārtrauktu treniņus. Esmu pārliecinājies, ka ir ārkārtīgi grūti, ja slinkuma vai rutīnas dēļ izlaižu mēnesi vai divus, tikt atpakaļ. Bet fanāts neesmu.
Vai pievēršat uzmanību uzturam?
Es jūtu, ka varu ēst visu, ko vēlos. Izvēlos, ko organisms prasa. Man tas vairāk prasa ogļhidrātus, salātus, riekstus, kāpostus, reizēm gaļu, tīrā veidā. Kad esmu kaut ko ēdis kompānijas pēc, jo nav bijusi izvēles iespēja, sajūta nav forša.
Vai regulāri ejat uz veselības pārbaudēm?
Sieva ir ģimenes ārste, viņu apgrūtinu, ja briest kāds nopietnāks maratons. Tad gribas zināt, vai organismā viss kārtībā.
Vai ikdienā lietojat sintētiskos vitamīnus?
Nelietoju. Ja cilvēks ir vesels, fiziski aktīvs un uzņem normālu pārtiku, papildu vitamīni nav vajadzīgi. Bet, ja gatavojos maratonam, kur slodze ir augsta, kampaņveidīgi palietoju vitamīnus. Vairāk B grupas, jo es zinu, ka ar sviedriem tie izdalās. Visticamāk, tas nav vajadzīgs, bet dod psiholoģisko pārliecību. Taču arī no tās domas tagad atkāpjos.
Vai lietojat alkoholu?
Man patīk iedzert vīnu, bet izvairos no intoksikācijas. Kardiologi pamanījušies iestāstīt, ka viena vai divas glāzes dienā ir veselīgi. Tagad gan to nedaru, — lai sēdēs varētu runāt un pie prezidenta aiziet ar skaidru galvu. Pirms maratona nevar dzert divas nedēļas. Pēc tam gan ir svēta lieta kārtīgi ieraut, vīns ieteicams.
Vai smēķējat?
Atmetu, kad sapratu, ka nav muļķīgākas nodarbošanās par smēķēšanu. Desmit gadus biju nopīpējis paciņu dienā. Pīpmaņi saka, ka tas samazina stresu — ķīmiski tā nav, bet psiholoģiski gan. 1995.gadā vienā dienā pārtraucu, liku plusiņus un mīnusiņus. Plusiņus lāgā atrast nevarēju, tad sāku skaitīt mīnusiņus. Vienkārši sevi bendēju, plaušas piesūcinu ar darvu, asinsvadus sašaurinu, rokas, kājas aukstas, slapjas, sirdsdarbībā pārsitieni, galva nestrādā. Tad vēl naudu tērēju, apsmēķēju bērnus. Ja ir tik daudz mīnusiņu un turpini smēķēt, tad nav kaut kas ar galvu kārtībā. Čaht, liku malā. Sāku skriet. Sākumā skrēju pa mežu, lai mani neviens neredz. Nevarēju skriet kā briedis — eleganti, elastīgi atliecies. Skrēju sakumpis, sēkdams. Ja kāda mašīna parādījās, iztaisnojos un tēloju, ka pastaigājos. Pēc dabas esmu azartisks un uz maksimālismu tendēts. Trešajā gadā sāku pieteikties vietējos skriešanas mačos.
Ja nav treniņa režīma, skrienot atpūšos. Visas savas labākās domas, idejas un runas esmu sacerējis skrienot. Tad asinsrites cirkulācija ir forsēta, vielmaiņa uzlabota, prāts ir absolūti tīrs.
Vai slimojat?
Kad biju pīpmanis, bija pīpmaņa komplekts — bronhīts, hroniskās iesnas un sirds pārsitieni. Viss pazuda divu gadu laikā, kad atmetu smēķēšanu. Tagad neslimoju un pat sapņos vairs nepīpēju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.