Šīs sāpes var būt akūtas un ilgt tikai dažas dienas vai arī būt hroniskas - ilgt vairāk nekā trīs mēnešus un izpausties dažādos ķermeņa apvidos. Muskuļu sāpes izpaužas krampjveidīgi, difūzi vai dedzinoši pašā muskulī. Var izstaroties arī tālāk, piemēram, uz galvu, rokām un kājām.
Muskuļu sāpju iemesli
Akūtas sāpes var sākties pēc pēkšņas traumas muskulī, cīpslā, saitē vai straujas un neveiklas kustības rezultātā, savukārt hroniskas sāpes rodas no nepareizas pozas un pārslodzes. Biežākie muskuļu sāpju iemesli ir muskuļu pārslodze, nepareiza stāja vai poza, nepareizi iekārtota darba vieta vai arī vāja fiziskā sagatavotība, un vispārējs nogurums. Ja visi iepriekšminētie faktori kombinējas ar deģeneratīvām izmaiņām mugurkaulā un ap to esošajās struktūrās, rodas ilgstošas sāpes.
Muskuļu sāpju simptomi
Muskuļu sāpes raksturo trīs iezīmes. Pirmkārt, uzspiežot uz muskuli, jūtams muskuļa saspringums. Šo saspringto vietu sauc par trigerpunktu, kas ir neliels mezgliņu veidā lokalizēts, sāpīgs, hiperjutīgs muskuļa sacietējums - piespiežot to, raksturīgs sāpju izstarojums. Otrkārt, saspringtajā muskuļa reģionā ir laukums ar pastiprinātu jutīgumu un treškārt, uzspiediens uz šī laukuma ierosina sāpes.
Kā ārstēt muskuļu sāpes?
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora norāda, ka vislabāk ir izvēlēties kombinētas ārstēšanas metodes. Pamatā ir ieteicama fizioterapija, kurā pielieto mīksto audu tehnikas: trigerpunktu masāžu, muskuļu stiepšanu kombinācijā ar aukstuma, siltuma procedūrām, ārstniecisko vingrošanu un relaksāciju. Tāpat var pielietot arī fizikālās terapijas metodes, akupunktūru un trigerpunktu blokādes. Sāpīgos muskuļu punktus var ieziest arī ar ziedi (pretiekaisuma, sildošu) vai gēlu, kas viegli iesūcas ādā. Ar fizikālās terapijas metodi fonoforēzi un gēlu medikamenti tiek dziļāk ievadīti sāpošajā vietā.
Muskuļu sāpju profilakse un kontrole
Ārste Ingrīda Tambora un „Ģimenes aptieku” speciālisti skaidro, ka, lai izvairītos no turpmākām sāpēm, vispirms vajadzētu saprast un izanalizēt galvenos sāpju cēloņus, kā arī veikt profilaktiskas darbības muskuļu tonusam.
Ir ieteicami fiziskie vingrinājumi, tomēr strauji uzsākt fiziskus treniņus nebūtu ieteicams, jo, trenējot novājināto un saspringto muskuli, sāpes var pastiprināties. Fiziskie vingrinājumi ir jāuzsāk pakāpeniski. Tie ir nepieciešami, lai uzlabotu vispārējo sagatavotību, izturību un spēku. Svarīgi ir muskuļus iesildīt un izstiept pirms treniņa sākšanas.
Lai kontrolētu muskuļu sāpes nepieciešams veikt pāris sekunžu pauzes darba laikā. Tas samazinātu muskuļu un nervu spriedzi, novērstu nogurumu un diskomfortu. Ieteicams izvairīties no stresa un vairāk gulēt atslābinošā pozā. Piemērotas darba vietas iekārtošana novērš sāpju rašanās cēloņus. Lai nepārslogotu muskuļus vajag veikt pareizas ikdienas aktivitātes – gulēšana un poza gultā, piecelšanās un apgulšanās, piecelšanās no krēsla, sēdēšana, mājas darbu veikšana. Par šo jautājumu ir vērts parunāt ar speciālistu un praktiski iemācīties šo aktivitāšu pareizību. Protams, ir nepieciešams arī pareizs uzturs un pietiekams miegs.