Pa straumi

Vienā ziņā jau nu Kaido ir taisnība - reliģija tur ir visa pamatā. Budas noslēpumainais smaids tevi tur pavadīs nepārtraukti un pilnīgi visur. Neskatoties uz to (bet varbūt tieši tāpēc), ka tā ir komunistu valsts. P.S. Lonely Planet nekam neder, un labāk to neizmantot vispār. Vismaz Indoķīnā ne!

Nu ko tu tur lielies, Kaido? Tur ir pabijuši ļoti daudzi latvieši (es arī). Laosa, Mjanma un Taizeme šobrīd ir trešais populārākais ceļamērķis parastajam tūristam no Latvijas - aiz Ēģiptes un Turcijas. Katru nedēļu uz turieni izlido vairākas tūristu grupas. Tas tāpēc, ka tas ir ļoti lēts. Un ieteikums tev, Ofēlij, kas tur dosies tikai pirmo reizi. Nepērc to laosiešu "viskiju" ar kobrām, skorpioniem un žņaudzējčūskām pudelēs. Rīgas lidostā tev to konfiscēs un būs lielas nepatikšanas.

Ne vienmēr saturīgi bagātāks raksts ir tāds, kurā ir pilns ar reliģijas nozīmēs uzskaitījumiem, mākslas muzeju apmeklējumiem un tradicionālo deju uzvedumu aprakstiem. Jo šīs sajūtas ne vienmēr var un vajag nodot. Reliģija un tas kā to uztver vai izjūt esot vienā vai otrā vietā ir atkarīgs no katra cilvēka personīgās saiknes ar reliģiju, kas ir dziļi iekšējs un intīms stāvoklis. Šis raksts iedod sajūtu par valsti un ļauj saprast vai man kā iespējamam ceļotājam šī vieta ir vai nav interesanta. Un neko vairāk no ceļojumu aprakstiem arī nevajag sagaidīt. Viss pārejais ir Lonely Planet un ne tikai.

Neesmu gan, ho ho ho! Uzrakstiet savu versiju :).

Es atšķirībā no Jums esmu bijusi Laosā. Toties Jūs mani pamācat par to, kā tur ir, lai gan pati (cik noprotu) tur bijusi neesat. Hi hi hi :) Tehniskas detaļas patiesi var atrast Lonely Planet un tamlīdzīgās grāmatās, un šādu informāciju raksta autores nemaz arī negaidīju, tā nav vajadzīga avīzē. Tur jau tā nelaime, ka rakstā ir pārāk daudz tehniskas informācijas un par maz ieskata lietās, kuras ceļotāju rokasgrāmatās neapspriež :)

Manuprāt teikt, ka raksts ir virspusējs ir ļoti pārspīlēti. UZ laosu taisos doties februārī un tieši šī inforācija un raksta stils man šķiet ļoti piemērots un patīkams. Par to, cik laimīgi vai nav laimīgi ir cilvēki, diez vai var spriest, pēc tā, vai viņi sēž zem bānānu koka, vai mazā laiviņa pludinās pa mekongu, apkrāvušies šiferiem vai vistām. Man kā lasītājam nav vajadzīga izsmeļoša informācija par Laosas infrastrūktūru vai politiski reliģisko situāciju. Ne jau Sestdienā, to var izlasīt kādā citā avotā, ja ļoti gribas. Man gribas sajust ceļojumu, plūdumu, un to, ka jāmācās situācijas un lietas pieņemt tajā laika ritējumā, kāds tas ir, nevis gaidīt, ka tas sāks ritēt pēc manējā. Tad ir jāpaliek mājās. Lielisks raksts, un ļoti priecājos, ka drīz to varēšu izbaudīt arī pati. paldies autorei!

Krietni vien virspusējs raksts. Pati esmu bijusi gandrīz visās autores aprakstītajās vietās, un varu teikt, ka (manuprāt) šīs valsts patiesi būtiskās iezīmes rakstā atspuguļotas minimāli. Nav tur nekāda paradīze, kur visi ir lēnīgi un laimīgi un sēž tik zem banānkoka. Tas ir viens. Otrs - cilvēks nav aptvēris, uz ko viņš īsti skatās, kas ir šīs valsts kultūras esence. Tā vienmēr ir bijusi reliģija - sākotnēji hinduisms, bet tagad budisms. Praktiski viss cilvēka radītais skaistums šajā valstī ir veltīts reliģijai - pašreizējai un agrākajai. Par dabu es te nerunāju, tā ir fantastiska pati par sevi.

Mekonga upes rezereves HES celtniecibai ir milzigi, sis potencials ir viens no vislielakiem pasaule. Ja kaut nozimigo dalu no sis energijas izmantotu lai pardotu piem. Kinai, tad gandriz visi Laosas iedzivotaji varetu turpinat nestradat, tapat ka tagad, bet ar atskiribu ka maks katram butu pietiekami pilns. Laosas vadibas problemas, t.sk. korupcija un visa valsti eksiste tikai 50 rakstiski likumi, pagaidam novedusi pie ta, ka tiks realizets tikai viens sads projekts.

tik traki jau nav! ir ir ūdens

Viņiem taču trūkst ūdens!