Tieši pavasarī dārzs viņiem ir vismīļākais. "Kad no sniega spraucas ārā sienāža radziņi un acis, tad zinām, ka drīz jau pavasaris klāt," smejas Raimonds. Dekoratīvo akmens un metāla sienāzi, sievasmātes mudināts, viņš nopircis Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū. "Aizmirsu gan mākslinieka vārdu, bet viņa interesantās dārza skulptūras šur tur ir manītas. Laikam sievasmātei, to ieraugot, kaut kādas asociācijas ar sienāzi - vijolnieku radās, un man nebija pretargumentu." Nākamie pavasara liecinieki ir ceriņi, kas uz dārzu savesti no Dainas radinieces mājām. Arī no kaimiņiem pāri žogam liecas ceriņu zari. Tie pavasarī zied visās krāsās.
Centrā dzīvības koks
Liecinieks par dārza pirmsākumiem ir dzīvības koks, kas no neliela, Centrāltirgū pirkta metru gara kociņa izstiepies pāri mājas jumtam. Majestātisks. Tas ir centrs, ap kuru tiek veidota dārza galvenā dobe. Tajā līdzās jau minētajam sienāzim ir gan kadiķi, gan peonijas. "Šī dobe vismaz četras reizes ir pārtaisīta. Ilgu laiku nevarēju dabūt pareizo leņķi. Augu izvēle un saskaņošana vairāk ir Dainas atbildība." Raimonda paša prioritātes ir mājas remontdarbi, šķūņa pārveidošana par pirtiņu. Stādi īpaši netiek meklēti, jo pa ceļam uz māju var iegriezties gan Carnikavas dārzniecībā, gan Baltezera kokaudzētavā. "Neesmu speciāliste dārzkopībā, tāpēc labprāt uzklausu padomus. Profesionāls dārznieks, iespējams, saķertu galvu un teiktu, ka nav nekādas sistēmas. Man patīk, ja dārzā visu laiku kaut kas zied," saka Daina.
Raimonds Ozols spēlējis vijoli daudzos skaistos dārzos, kur visu perfekti uzrauga dārznieki. "Mums te ir pašdarbība. Daudzi uzskata, ka mēs kā mūziķi nemaz nedrīkstam rokas sapūlēt, rokot dārzu." Tāpēc arī smagākos dārza darbos tiek lietotas citādas metodes. Lai raujot ārā vecos cidoniju krūmus nebūtu jātraumē rokas, Raimonds tos izvilka ar Opel Omega, tam piesienot virvi. "Sajūgu gandrīz nosvilināju, bet no krūmiem tikām vaļā."
Savā laikā dārza 1200 kvadrātmetru teritorija bija maksimāli izmantota mazajai lauksaimniecībai. Tur bijusi pat siltumnīca tomātiem un gurķiem, garas zemeņu dobes. Ābolu šogad nebūšot, bet bumbieru gan atkal vesels birums. "Ne mēs mēslojam, ne kaļķojam, ne miglojam, ne izzāģējam zarus," brīnās Raimonds. Raža laba un ir ar ko pacienāt kaimiņus, radus un draugus.
Darba vienmēr gana
"Meklējam mūsu klimatam atbilstīgus augus. Laiku pa laikam kaut ko pamainām, jo gadās, ka daži augi izsalst, iznīkst. Mums ļoti patīk rododendri, iedvesmojos no Sarkandaugavas Dauderiem." Pie mājas pamatiem kadiķi, gar celiņa malu ziemcietes kārtotas ar klājeniskiem kadiķiem. Augi stādīti simetriski, taču katrs ieņem tādu virzienu, kā pašam tīk. Tur vēl pagaidām ir daudz tukšu laukumu, un dārza saimnieki spriež, vai tos aizklāt ar vasaras puķēm, vai meklēt vēl kādu skujeni.
Nu jau kādu laiku Raimonds grib saņemties žoga atjaunošanai. "Fotografēšanai pameklējiet tādu veselāku posmu," viņš mudina. No tālienes gan žogs izskatās efektīgi - tas veidots no ezera niedrēm un stāv jau piecus gadus. Žoga pamatā ir drāšu pinums, kam piesietas ezera niedres. "Vārnas un vējš to izplūkājuši, šur tur pielaboju. Gribēju šopavasar mainīt, bet nesanāca, vīnstīgas jau bija sākušas stīgot, žēl bija plēst nost. Mājīgāka sajūta," komentē Raimonds.
Dārzā kuplo ne tikai upenes un jāņogas, bet arī milzīgs vērmeļu krūms, kas jau četras reizes šogad nogriezts. Pietiekot gan tējai, gan pirtslotām. Dārzā var atrast arī kumelītes un piparmētras. Mauriņš tiek pļauts vienreiz nedēļā. Pateicoties lietum, šogad to nevajadzēja laistīt.