Burosas koledžas antropologi otrdien publicējuši vērienīga pētījuma rezultātus. Četrus gadus ilgajā izpētē iesaistījās 30 000 zviedru.
"Beidzot jāpieliek punkts anekdotēm par blondīnēm," joko zinātniece Sofija Hokansone.
Viņa aicināja studentus izpildīt IQ testus. Vērā tika ņemti tādi faktori kā vecums, dzimums un izvēlētā studiju programma. "Kāda smalka, blonda jauniete pētīja testu, tinot ap pirkstu matu šķipsnu. Sākumā nodomāju, ka viņa nav sevišķi gudra. Bet man par pārsteigumu viņa ieguva vienu no augstākajiem rezultātiem!" atceras Hokansone. "Tad man ienāca prātā pierakstīt eksperimenta dalībnieku matu krāsu, jo es viņu biju uzskatījusi par dumju blondīni."
Baidoties no kolēģu skepses, viņa sākumā nemaz neatklāja, ka sākusi pētīt saistību starp IQ un matu krāsu.
"Taču beigu beigās pētījums parāda, ka blondīnu vidējais IQ ir augstāks. Taču atšķirība nav pārāk liela. Tas ir spēkā arī krāsotiem blondīniem, neatkarīgi no etniskās izcelsmes," viņa uzsver.
Mazākā pētījumā ar 2000 dalībnieku līdzīga korelācija tika atrasta arī telpiskās uztveres testos. Turklāt blondām sievietēm veicās vidēji par 1,3% labāk nekā blondiem vīriešiem.
Taču izrādījās, ka lielākajai daļai augstāko rezultātu ieguvēju tā nav dabīgā matu krāsa.
"Tas nav nekāds "gudrības gēns"," atzīst Hokansone. "Taču izskatās, ka pastāv saistība starp blondiem matiem un augstāku IQ. Man nav ne mazākās nojausmas, kāpēc tā."
Tikai dažas stundas pēc pētījuma publicēšanas Zviedrijas akadēmiskās uzraudzības padome paziņoja, ka rūpīgāk papētīšot Hokansones darbības. Viņus mācot aizdomas, ka zinātniece "noformulējusi tādu hipotēzi tikai tāpēc, lai saceltu vētru medijos, nevis zinātnes vārdā".