Vecākās šķirnes, kas iestādītas Rundāles dārzā, ir vairāk nekā trīs gadsimtus senas. "Vēsturiskās rozes ir uzlabotas, tās ir izturīgākas pret slimībām, bet tām ir burvīga smarža, tās ir gleznainas. Citur Latvijā šīs šķirnes neieraudzīt. Tās zied ap Jāņiem. Nozied, un viss."
Roze nav kaprīza
"Vissvarīgākais ir rozes pareizi ieziemot," uzskata rožu dārzniece D.Brūvere. Taču mainīgo apstākļu dēļ rožu dārzs regulāri jāpārskata. Piemēram, šogad bija silta ziema līdz pat janvārim un daudzām rozēm bija dzinumi jau centimetra garumā. "Vedām sausu kūdru un bērām uz stādiem." Otrs svarīgākais darbs - pavasarī nodrošināt stādus ar barības vielām. Ja rozēm netrūks mēslojuma un ūdens, tad kaitēkļu būs mazāk, slimības klāt neķersies.
Slimības - brūnplankumainība un miltrasa - veidojas, ja stādam pietrūkst barības vielu un klimatiskie apstākļi nav labi. Rundāles rozes tiek miglotas profilaksei. D.Brūvere uzskata, ka rozes jāapgriež pavasarī. Ja to dara rudenī, tad mitrums caur griezuma vietu iekļūst stumbrā, un stiprā salā tas var tikt traumēts.
Svarīga ir vieta
Vispirms cilvēkiem vajadzētu tikt skaidrībā, kāda veida rozes viņi īsti vēlas - krūmu, tējas, klājeniskās, augstcelma vai vīteņrozes. No tā atkarīga rožu atrašanās vieta. Gandrīz visām rozēm ir iespējamas sīkziedu vai lielziedu variācijas.
Rundāles pils dārza augsne izrādījās rozēm pilnīgi nederīga, jo tur dominēja māls. "Rozes sakņu sistēma ir liela - vismaz metru dziļumā, kur tā uzņem barības vielas un mitrumu. Bet saknes iet vēl dziļāk," stāsta D.Brūvere. Tāpēc atkarībā no šķirnes bedre jārok vismaz 80 cm dziļa un 50-80 cm diametrā, vīteņrozēm un krūmrozēm bedri sagatavo vēl dziļāku. Bedres pamatā drenāžai tiek iebērta grants (apmēram 15 cm), tad bedre tiek pildīta ar kvalitatīvu augsni, kam pievieno kūdru un mazliet mālu. Augsnei jābūt irdenai." Rozi stāda ar potējamo vietu apmēram 7 centimetrus dziļumā. "Ja potes vieta ir līdz ar zemi, tā pēc nosalšanas vairs nav reanimējama. Ja potējums ir dziļāk, rozi var saglābt."
Agrāk, stādot rozes, dārzniece izmantojusi arī kūtsmēslus, bet nu viņa ir secinājusi, ka tā nav bijusi laba metode. "Uzradās ļoti daudz kurmju, jo kūtsmēslos ir sliekas, kukaiņi. Esmu secinājusi, ka jebkuru kultūru var izaudzēt ar minerālmēsliem."
Rozes laista reizi nedēļā, bet tad to dara pamatīgi, nevis tikai aprasinot lapas, kas ļoti rozēm patīk. Vienam stādam uz saknēm - vismaz pieci ūdens spaiņi.
Kad rozes nozied, modernajām rozēm zieds tiek nogriezts, lai veidojas jauni dzinumi. Sēklu veidošanās augam atņem spēku. Bet vēsturiskajām rozēm, kas zied vienu reizi, tiek nolasītas ziedlapas, bet auglenīcu atstāj skaistumam. Dažām šķirnēm tā nokrāsojas melna, citām - sarkana.
Rožu diēta
Pēc D.Brūveres pieredzes, mēslošana atšķiras jaunajām rozēm un vecajām. "Pirmā gada rozēm nedrīkst pārforsēt mēslojumu, tā ļaujot augam slinkot. Tai pašai jāveido spēcīga sakņu sistēma."
Pavasarī rozēm pēc ziemošanas ar divu nedēļu atstarpi dod slāpekli, pēc tam - komplekso mēslojumu. Jūlijā, ziedu laikā, palielina kālija devu. Ja neizmanto mēslojumu ar mikroelementiem, papildus tām nepieciešams arī varš un dzelzs. Jūlija beigās mēslošanu pārtrauc. Rudenī augsnē iestrādā krītu, lai mazinātu augsnes skābumu, kas palielinās pēc mēslošanas vasarā.