Pirmās pavasarī zied sīkās sīpolpuķes - sniegpulksteņi, piena pulkstenītes, krokusi. Tad zied muskares, narcises, kuras var kombinēt rindās ar vēlāk ziedošajiem flokšiem, pēc tam atveras zilsniedzītes, prīmulas, peonijas, neaizmirstules, naktssveces, margrietiņas, delfīnijas, saulesactiņas, helēnijas, kurpītes. Sīkziedu krizantēmas zied pašas pēdējās līdz pat pirmajiem saliem. Ir daži visu vasaru ziedoši augi, piemēram, daudzkrāsu ragainās vijolītes vai atraitnītes.
Daži nesadzīvo
Rindās augus kārto pēc ziedēšanas agruma, tad tie dobē zied pakāpeniski, visi pēc kārtas. Agrās sīpolpuķes jāstāda ļoti sekli, tāpēc dziļāk zemē dēsta citus augus. Piemēram, doronikas lapas veido puduri, kur sniegpulksteņi paliek apakšā - lielās lapas nosedz jau noziedējušos augus. Maina arī ziemcietes un vasaras puķes - kad kaut kas nozied, starpā var stādīt vasaras augus, un ātri vien dobe būs ziedos, skaidro I.Jarčenko.
Dārzs nav vāze, teju visi augi savā starpā sadzīvo un ir gatavi augt vienā dobē. Ir gan daži izņēmumi, teic Z.Zavadska. Piemēram, bērzi nemīl, ja zem tiem kaut ko stāda. Pie nesabiedriskajiem kokiem pieskaitāmas arī egles, kurām ir sekla un plata sakņu sistēma. Ja ļoti gribas izdaiļot platību zem eglēm un bērziem, ziedošos augus var stādīt kastēs - tas netraucēs koku saknēm.
Dažiem augiem ir agresīva sakņu sistēma, tie vai nu jāierobežo, vai arī jāstāda ar ievērojamu distanci. Tādas ir dārza ģerānijas, krasta kaņepes un dažas graudzāles, piemēram, miskantes. Arī šķavu pelašķi, podagras gārsa, kazākas kadiķi mīl izplesties, tas jāparedz dārza iekārtošanas sākumā.
Saules lutināti
Ziedošie augi pārsvarā mīl sauli, tos vislabāk stādīt pēc garuma, iesaka Z.Zavadska. Tālākajā dobes daļā liek garākos, tuvāk - īsākos. Ja dobe atrodas dārza vidū un būs skatāma no abām pusēm, vislabāk veidot pjedestālu - vidū garākos augus, pakāpeniski uz abām malām - īsākos. Ziemcietes ar vasaras puķēm kombinē rindās.
Garākie saules mīļi ir dzeltenā skarbā saules actiņa, sarkanbrūnā helēnija, baltas, zili violetas vai rozā delfīnijas jeb bruņniekpieši. Nākamajā pakāpienā labi iederēsies balti, sārti un violeti flokši, daudzkrāsu peonijas, dārza ģerānijas, baltās un sārtās kurpītes, sirdspuķes, kuras pēc ziedēšanas nokalst, tāpēc jāparedz kāds piesegs, piemēram, kazbārdis. Zemāk iederēsies Alpu ziemasterītes, obrētes, ragainās vijolītes, divgadīgās atraitnītes.
Dobes priekšpusē var stādīt agrās pavasara puķes - sniegpulkstenītes, krokusus, piena pulkstenītes, zilsniedzītes. Starpā var iestādīt vasaras puķes, piemēram, samtenes vai krustaines, balzamīnes, kuras pēc tam nosedz sīko sīpolpuķu lapas. Tās labāk nenoraut, jo tad nākamajā gadā var neziedēt. Apsalušās viengadīgās puķes labāk nogriezt, nevis izraut, lai netraumētu sīpolpuķu saknes. Lipuārijas ar lielajām lapām lieliski piesedz noziedējušos krokusus un tulpes.
Pie saules mīļiem pieder arī doronikas, dienziedes - ledenes, begonijas, krustaines, cerveida lobēlijas, naktssveces. Kompozīcijā var ielikt arī rozes, kuras vēlas saules lutināšanu.
Ēnas karalienes
Ja vēlaties dobi ierīkot ēnainā vietā, var izvēlēties samtenes, šīs puķes labi aug jebkur, stāsta I.Jarčenko. Tām ir dažādas nokrāsas, šķirnes atšķiras pēc auguma un formas - var izveidot veselu puķudobi no samtenēm vien! To krāsa iespējama no baltām līdz pat tumši šokolādes brūnām. Tieši dobēs var sēt samtenes, kliņģerītes, kreses. Tās zied vēlu, taču tām ir īss augšanas laiks - 40-60 dienās jau varēs priecāties par skaistiem ziediem. Ziedēšanas laiks norādīts uz sēklu paciņām.
Pie ēnmīļiem pieskaitāmas arī astilbes gan garās, gan īsās. Daļēji apēnojumu mīl prīmulas, hostas un laimiņas. Balzamīnes var stādīt arī ēnā, taču jārēķinās, ka bez saules tās ziedēs mazāk krāšņi.
Eksperta padoms
Zanda Zavadska, dārzniece
Šīs sezonas jauno modes augu - lielo rododendru Cosmopolitan (Rhododendron hybr.Cosmopolitan) - stāda vidēji saulainā, nedaudz noēnotā vietā. Tas mīl nedaudz skābu augsni, tādēļ līdz ar augu uzreiz ieteicams nopirkt augsnes substrātu skābu augsni mīlošiem augiem - rododentriem, tūjām u.c. skujkokiem. Ja augsne ir smilšaina, ielabošana ir ļoti vēlama, jo šie augi mīl trūdvielām bagātu augsni. Kanādas egle Conica (Picea glauca) aug saulē, pusēnā. Tā sasniedz 2-3 metru garumu, platums 1-1,5 metri, skujas zilganzaļas. Nosaukums atbilst auga formai - tā ir koniska un blīva. Augsne nedaudz skāba, vidēji mitra. Augs ir ļoti dekoratīvs, var apdegt pavasara saulē, tādēļ agri pavasarī ieteicams nedaudz piesegt, noēnot ar agrotīklu, salmiem u.c. Šī egle aug lēni, to ieteicams stādīt akmeņdārzos, viršu dārzos, tā labi jutīsies podā vai augu grupā. Kļava Sangokaku (Acer palmatum) labprāt aug saulē, pusēnā. Tai ir krūma forma un sarkanas lapas, kas rudenī krāsojas oranžsarkanas. Mīl mitru, trūdvielām bagātu augsni. Kļava aug lēni, ieteicams to stādīt atsevišķi.