Skriešanai pēc maratona saņemties ir grūti

2x pa nedēļu trenēties nav nopietni,. ja gribas sasniegt kādu sakarīgu progresu, 3x, skan jau daudz maz normāli .... Motivācijai ir jābūt, lai skrietu un būtu bauda no skriešanas pasākuma :)

Daži komentētāji jau pareizi pateica, ka ir arī citi skrējieni. Piemēram, Cēsīs 3 reizes gadā ir forši skrējieni, viens no tiem - skrējiens "Jānis" katru gau notiek 23. jūnijā. Skriet pa un ap Cēsīm ir daudz foršāk nekā pa Rīgas centru, jo ir svaigs gaiss, pa asfaltu jāskrien mazākā daļa distances, skaista pilsēta un skaista daba tās apkārtnē. Pats skrienu apmēram 4 reizes nedēļā, un no pavasara līdz rudenim reizi nedēļā skrienu orientēšanās sacensībās - tas piedod skriešanai pavisam citu garšu.

Ja Tu dzīvo stabu ielā, kāpēc neskrien pa Ziedoņdārzu?

No manas pieredzes lai skriešana kļūtu par dzīves sastāvdaļu, tai ir jāsagādā bauda. Savādāk kāda jēga visu mūžu piespiesties un darīt to, kas nesagādā prieku? Lai arī es piekopju vēl dažādas aktivitātes, kā kajakošana, MTB un klinšu kāpšana, man patīk arī vienkārši paskriet pa meža taciņām, man tas tiešām sagādā baudu. Vēl ļoti interesanta un radniecīga nodarbe ir orientēšanās, tagad Magnēta sači notiek trīsreiz nedēļā, visās pieRīgas pusēs, vienkārši perfekta iespēja ieelpot svaigu gaisu nedēļas vidū! Lai veicas!

Es skrienu jau vairākus gadus, šogad noskrēju pusmaratonu. Vēlējos pateikt, ka to, vai skriešana patīk vai nepatīk, var pateikt tikai tad, kad ikdienas distance vairs nesagādā nekādu īpašo piepūli. Līdz tam ir jātrenējās, paciešot slinkumu un diskomforta sajūtu. Uzsākot treniņus, visiem ir grūti, bet, ja iztur kādu pus gadu regulāru skriešanu, pieradina ķermeni, tad tik var sajust atkarību no šīs nodarbes. Tas ražo tādu labsajūtu! Es esmu laimīga, ka to sev atklāju, lai gan sākumā biju pilnīgi pārliecināta, ka skriešana ir garlaicīga un nav priekš manis. Lūdzu, lūdzu, nepadodies!

Cienītā LANA! Bez daudzreklamētā Rīgas maratona ir vēl daudzi citi skrējieni. Piedalīšanās tajos varētu uzturēt motivāciju. Piem, ir skrējiens apkārt Vaidavas ezeram, ir Kuldīgas maratons, ir Valmieras maratons. Iesaku painteresēties.

ik reizi pieminēt, ka Lana sporto 2-3 reizes nedēļā? ierosinu labāk nešķiesties ar vārdiem, un turpmāk visiem rakstiem klāt žurnālistes bildi peldkostīmā!!!

Par motivācijas zudumu - līdz nākamajam gadam. Tak ir nejāgā daudz visvisādu visādu garumu skrējienu Latvijā gada garumā. Atrodi nākamās sanesības un uz priekšu!

Ivar, nedomāju vēl trenēties 21 km, bet ieviest skriešanu kā vienu no ikdienas treniņu sastāvdaļām, lai nākamgad vieglāk piespiest sevi jau mērķtiesīgi trenēties. Kas attiecas uz izplūdes gāzēm, taisnība, tāpēc cenšos skriet pa parku, bet vienalga jūtu, ka gaisa ir maz, ja vēl kāds paiet garām un uzpīpē, vispār plaušas beigtas. Pagaidām vienkārši jāpiespiežas skriet, vēlāk jau varēs atrast motivāciju pabraukt tālāk no centra vai vismaz uz Pārdaugavu aizskriet. Paldies par uzmundrinājumiem!

Šogad pats noskrēju savu pirmo maratonu (42 195m). Gatavojos ļoti nenopietni, t.i. ļoti neiespringu uz treniņplānu un treniņprocesiem. Sakarā ar to, ka paralēli jau pietiekoši nopietni nodarbojos ar komandas sporta veidu, tad fiziskā kondīcija ir ok, pilnīgi pietiek, lai noskrietu pusmaratonu, Skrēju nepārforsējot un nemokot sevi, vienā tempā un ātrumā. Nu, jā - ja sāk gatavoties no pilnīgas nulles, tas ir - nav nekas darīts iepriekš un plani uzstādīt kaut kādu superrekorda laiku, tad vajag nopietnāk pieiet šai lietai... (mērāma gadiem), bet, ja vēlas vienkārši noskriet un "nenomirt" trasē.. tad pietiek vienkārši ar daudzmaz regulāriem treniņiem (2-4 mēneši). Pats sāku gatavoties maratonam - 2-3mēnešus iepriekš.. sāku vienkārši ar emocinālo sagatavošanos .. :))

Taisnība, motivācija daļēji zūd, it īpaši, ja jau mērķis ir sasniegts un maratons noskriets. Galvenais secinājums - maratonu var noskriet mierīgi un ar baudu, ja sāk gatavoties 4-12 mēnešus iepriekš, atkarībā no fiziskās kondīcijas. Var noskriet arī ar minimālu gatavošanos un lielu gribasspēku, bet tad rezultāts, skriešanas izjūtas un vēlāka atjaunošanās ir atbilstoši ieguldītajam darbam. Otrs secinājums man bija, ka gatavošanās maratonam ir ļoti laikietipīga, jo daudz jāskrien garie gabali un jūtami tiek atņemts laiks citām nodarbēm. Nu bet veselu gadu gatavoties noskriet 20 km - tā nu ir nereāla gumijas stiepšana :)

Lana, ir internetā tāda ierīce kā gmaps pedometer, ar kuru tu varēsi ļoti precīzi nomērīt noskrieto distanci. It īpaši tad, ja skrien centrā. Citādi malacis, vēlu veiksmi treniņos!

bet tu taču skrienot pa centru pastiprināti ieelpo auto izplūdes gāzes, aļo?!