Depresīvi noskaņoti cilvēki bez grūtībām uztver un interpretē kopējo ainu, taču īsti nespēj pamanīt detaļas. Sīkumi, kas varētu uzlabot noskaņojumu, paslīd garām šo cilvēku skatienam.
Džūlija Golomba no Jeila universitātes uzskata, ka šī fenomena pamatā ir fakts, ka depresīviem cilvēkiem nav pietiekami daudz nervu impulsu raidītāju ar nosaukumu GABA. Tie spēlē nozīmīgu lomu redzes funkcijā, kas apspiež visu lieko ap objektu, uz kuru fokusējas skatiens, un tādējādi ļauj pamanīt galveno lietu. Piemēram, sārtu ābolu starp rudenīgām lapām.
Lai pārbaudītu savu hipotēzi, zinātniece lūdza 32 cilvēkiem noskatīties īsu animācijas filmu, kurā baltas figūras slīdēja pāri pelēkam un melnam fonam. Respondentiem bija jāpasaka, kurā virzienā tās pārvietojas pa ekrānu. Jo ātrāk to izdevās saprast, jo augstāku novērtējumu pētījuma dalībnieks saņēma.
Puse respondentu bija garīgi nevainojami veseli, otra puse atkopās pēc nesen pārciestas depresijas. Kamēr ekrānā bija redzamas lielas figūras, virziena noteikšana nesagādāja grūtības nevienam. Taču animācija ar sīkiem priekšmetiem depresiju pārcietušajiem bija īsts izaicinājums. Viņiem nācās krietni nopūlēties, un rezultāti bija vājāki nekā dalībniekiem, kas nebija piedzīvojuši nomāktību.
"Viņu spēja izšķirt sīkas detaļas bija traucēta, bet šo uztveres veidu mēs lietojam ikdienā," iepazīstinot zinātnes vortālu LiveScience ar darba rezultātiem, Dž.Golomba meklēja saikni starp noslieci uz depresiju un iedzimtām uztveres problēmām. "Depresiju bieži uzskata vienkārši par garastāvokļa traucējumiem, taču tā iespaido ēšanas un gulēšanas paradumus. Tagad mēs zinām, ka tā spēj iespaidot arī to, kā cilvēki redz pasauli."
Zinātniece pieļauj, ka cilvēkiem, kam ģenētiski "nodarīts pāri", varētu palīdzēt uztveres spēju uzlabošanas treniņi. Tomēr nav skaidrs, vai tas palielinās GABA daudzumu.