Vai pievēršoties vegānismam, mātes apdraud bērnus?

daži vecāki par savām izvēlēm bērnu vietā tiek tiesāti.

"izlemt bērna vietā, lai arī sava bērna vietā - nav nekādu tiesību" par ikvienu mazāko nieku vecāki sākumā izlemj bērna vietā - ieskaitot lietas, par kurām sabiedrībā vienota viedokļa nav. ja es uzskatu, ka spert sunītim ir slikti - es izlemšu arī sava bērna vietā, ka tā netiks darīts. ja uzskatu, ka izmantot dzīvniekus pārtikas ieguvei nav vajadzīgs* un līdz ar to tā ir nepamatota kaitēšana, es to mācīšu arī savai atvasei. *It is the position of the American Dietetic Association that appropriately planned vegetarian diets, including total vegetarian or vegan diets, are healthful, nutritionally adequate and may provide health benefits in the prevention and treatment of certain diseases. Well-planned vegetarian diets are appropriate for individuals during all stages of the life-cycle including pregnancy, lactation, infancy, childhood and adolescence and for athletes.

Piekrītu tiem, kuri raksta, ka pieaudzis cilvēks ir spējīgs un tiesīgs izdarīt izvēli tikai savā vietā - lai dara ar savu veselību un dzīvi, kā vēlas. Taču izlemt bērna vietā, lai arī sava bērna vietā - nav nekādu tiesību. Kad bērns izaugs - lai pats nolemj - ko ēst un kā dzīvot. Vecāku pienākums ir nodrošināt bērna pilnvērtīgu uzturu atbilstoši vecumposmam, rūpēties, lai bērns izaug vesels utt.

Izglītības trūkums ir rezūltāts daudzām bēdām...Ne tikai tam vai mēs ēdam gaļu vai tikai salātus.Arī tam ka savu pārliecību par kaut ko ir jānodod citiem argumentējot nevis tikai nomelnojot otru cilvēku rīcību vai domas.Domāju ka šī ģimene bija vadījusies no visāda veida brošurām nevis mācību grāmatām par cilvēku organismu un dzīves veidu.Arī tas ka veģetārisms ir vēsturiski veselīgs Dienvidod dzīvojošim,bet gaļas ēšana ir vajadzīga tiem kas dzīvo Ziemeļos.Dzīve dabīgi ir mainījusies,bet ir apstākļi kad cilvēku pārliecība par to kas ir labs un kas ir slikts ir jāsaskaņo ar to vai tavs organisms ir tam gatavs....Bet galvenā atziņa vienmēr ir bijusi,ka jādomā ko dari!!!!

Katrs ar savu dzīvi dara, kā vēlas, bet, vai tomēr bērnam nevajadzētu pašam izvēlēties - grib viņš kļūt par vegānu vai veģetārieti? Līdzīgi kā ar kristīgo ticību: jā, tu savu bērnu vari nokristīt, bet tikai viņa paša ziņā ir tas, vai viņš grib jau apzinātā vecumā apliecināt sevi kā kristieti - ar iesvētībām. Bet varbūt viņš grib kļūt budists?

Tas vegānisms tāda strīdīga lieta. Man ir paziņas, kuras izdomā 'veģetārēt" vai pat "vegānēt" bez kaut cik jēdzīgām zināšanām par to, kas tad īsti organismam ir vajadzīgs. Viņu izpratnē tā tiešām ir tikai kartupeļu biezputra bez karbonādes, nu, labi - arī frī-kartupeļi... Varat iedomāties iznākumu - staigā apkārt, brīnās, ka visādas kaites līp klāt un pašsajūta slikta. Bet no kurienes tad viņa būs laba, ja nav ne vitamīnu, ne minerālvielu, nekā! Bet visvairāk tracina tie, kas gaļēdājus par līķēdājiem sauc - ejiet taču jūs ar savu propagandu! Ka nav kauna!? Tik šausmīgi mīlēt dzīvnieciņus, bet tik ļoti nogānīt cilvēkus! Būtu sēdējuši, ēduši savas pupas un zirņus un klusējuši - un neviens viņus neaiztiktu. Vistrakākais, ko gadījies lasīt: ir tādi vegāni, kas pieradina savus suņus un kaķus iztikt bez gaļas!!! Baro ar zirņu biezeni! Nu, atvainojiet - ja jau tiekam aicināti dzīvot saskaņā ar dabas harmonijas likumiem, tad šis nu nekur nerāmējas. Īsā morāle ir vienkārša: jā, no vegānisma nemirst (parasti un lielākoties), BET katram ir tiesības ēst tieši to, ko viņš grib, un neviens kompetencē nav pārmest citam jebko par viņa ēdienkarti!

Mana kolēģe reiz stāstīja, kā viņas vectantei pēc kara nomiris bērniņš, vienkārši no bada, jo barots tikai ar mammas pienu (kaut piens it kā pieticis), bet pašai mamma ar ēšanu bijis ļoti trūcīgi...