Līdzīgi noformētu stendu ir ļoti grūti atrast visā ITB (kopā 26 halles ar kopējo platību 160 000 m2). Pat nabadzīgāko pasaules valstu pārstāvji saprot, ka slikta valsts prezentācija var skādēt gan valsts kopējam, gan tūrisma tēlam. Tikai ieskatam, ITB 2009.gadā apmeklēja 7600 žurnālisti no 90 pasaules valstīm (līdzīgs skaits varētu būt arī šajā gadā). Te izstādē ne tikai tūrisma nozares pārstāvji, bet arī žurnālisti meklē jaunus interesantus ceļojuma galamērķus, jaunus produktus, interesantus mārketinga risinājumus utt. Mūs arī noteikti pamanīs, bet kā slikto piemēru. Es ceru, ka Latvijas stenda foto nenonāks tūrisma mārketinga grāmatās, kā piemērs, kā nevajag darīt. Nezinu, bet ja es būtu tūrisma uzņēmējs, es šogad vēlētos atrasties Igaunijas stendā. Nu labi – vismaz Lietuvas. Bet, lai garu stāstu padarītu īsu, spriediet paši un apskatiet bildes.
Protams, man rodas jautājumi un daļēji arī atbildes, kāpēc šogad manas valsts tūrisma nozares atrādīšanās pasaulei ir tik slikta.
Varētu šķist, ka Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) darbinieku neprofesionalitāte ir neveiksmju iemesls, bet loģiska pamatojuma tam nav, jo iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka to jau TAVA bija apguvusi, kā prezentēt valsti šādos starptautiskos pasākumos. Iemesls šķiet meklējams, uz pusi samazinātajā valsts tūrisma mārketinga budžetā. Es atvainojos, es domāju – optimizētajā budžetā, jo naudu eksporta izstāžu apmeklēšanai, ir iespējams piesaistīt no citiem avotiem, piemēram, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras izsniegtajiem Eiropas līdzekļiem dalībai nozares izstādēs, bet...... TAVA diemžēl to nevar izdarīt, naudu var iegūt katrs uzņēmums atsevišķi t.i. uzņēmumi var saņemt atpakaļ pusi no izdevumiem. Bet nauda vispirms ir jāiegulda pašiem uzņēmējiem vienā kopīgā stenda noformēšanā. Pirmkārt, naudas jau nav, jo arī tūrisma uzņēmumi cīnās par izdzīvošanu, otrkārt, arī vienoties daudziem mazajiem ir daudz grūtāk, ja nav kāds, kas to visu profesionāli vada.
Latvija šogad ITB tika prezentēta bez Rīgas. Nu labi, bija viena Rīgas karte un gan jau tūrisma aģentūras stāstīja par Rīgu. Bet mūsu galvenā tūrisma produkta izstādē nebija. LIVE RIGA izskatījās diezgan cerīgi, bet..... Vai atkal nespēja sadarboties? Negribētu ticēt, ka LIVE RIGA mārketinga speciālisti uzskata, ka Rīgai nav nekāda sakara ar to, kā LATVIJA tiek popularizēta. Ticiet man, daudzi sadarbības partneri un potenciālie tūristi no stenda aizgāja vīlušies, jo viņiem pat netika iedota vizītkarte ar LIVE RIGA mājas lapas adresi.
Vai tiešām tuvojas laiki, kad katrs Latvijas tūrismā iesaistītais uzņēmējs, asociācijas, reģions izvēlēsies atsevišķu stendu? Man ir jautājums mūsu nacionālās lidsabiedrības Air Baltic un LIVE RIGA pārstāvjiem. Varbūt tomēr, apvienojot līdzekļus, un, izstrādājot kārtīgu sadarbības koncepciju, iespējams nākotnē sadarboties daudz efektīvāk arī ar valsts tūrisma mārketinga organizāciju, jo no tā būs ieguvums visiem? Esmu pilnībā pārliecināta, ka Latvijas zīmolu tūrisma nozarē mēs varam izveidot tikai tad, ja izmantosim arī Rīgas un Air Baltic zīmolus.