Šī ir Ulmaņlaika māja, katrā stāvā ir trīsistabu dzīvoklis ar vannu un divistabu dzīvoklis bez labierīcībām, paskaidro mūziķis. "Tādēļ dzīvoklī dušai bija jāatņem kāda vietiņa - eksibicionists neesmu, bet tā sanāca," smejas puisis.
Tālāk viesistaba sagaida ar oranžiem toņiem. "Iepriekšējā dzīvoklī manā istabā krāsas bija tādas nekādas, baltas, pelēcīgas. Tāpēc es izdomāju - kad man būs savs mājoklis, gribu kaut ko košu un interesantu," paskaidro Valters.
Viņš jau kopš bērnības dzīvojis šajā Pārdaugavas mājā. Blakus zaļo gan neliels puķu dārziņš, gan visu valstību rejot apsargā suns. Tepat arī šķūnītis, no kura paņemt klēpi malkas krāsnij.
Nu jau divus gadus Valteram te ir savs divistabu dzīvoklis: "Biju sapelnījis naudiņu remontam. Parunājos ar vecvecākiem - varbūt varētu kādu dzīvoklīti paņemt." Tā nu ar mājas īpašnieku - Valtera vecvecāku - gādību, vēlēšanās piepildījās. Tolaik Valters mācījās 12.klasē. Viņš gan domīgi nogroza galvu - ja būtu bijis jāņem kredīts un dzīvoklis jāpērk, tad viss neritētu tik ātri.
Pašrocīgais remonts
"Te bija dzīvojušas vairākas ģimenes, arī māja ir veca, un ilgi nebija taisīts tāds kārtīgs remonts," laiku pirms diviem gadiem atceras Valters. Sākumā viņš bija nodomājis dzīvokli remontēt pašu spēkiem.
Abi ar draudzeni izlīmēja tapetes guļamistabā. Tas arī viss. "Tikai tad sākām domāt, ko darīt ar griestiem. Tad mēs vēl bijām jauni un dumji - nesapratām, kas kā jādara. Tagad jau zinātu," nopietni saka puisis. Kad arī ar tēva palīdzību "širļi mirļi nekas nesanāca ar tiem griestiem", Valters no savas grupas Putnu balle šoferīša Egīla uzzinājis meistaru telefona numuru: "Sazvanījos, un tā arī tagad ir - vienkārši, bet baigi forši!"
Viņš ar kritisku aci novērtē, ka "nav te nekas no ekstravagantām lietām - krāsotas tapetes, špaktelēti griesti". Taču Valteram patīk. Arī draudzenei Kristīnei, kura remonta mēnešos te nav laista iekšā un dzīvokli ieraudzījusi jau gatavu. Tas bija Valtera pārsteigums. "Gaišs, jautrs, nav drūms. Laba izvēle krāsu ziņā!" paslavē draudzene. Puisis spriež, ja krāsas apniks, atliek vien nopirkt krāsu bundžu un pārkrāsot. Taču mīļākajā - melnajā - krāsā gan te istaba diez vai būšot.
Kā 80.gadu filmās
"Lillīgos toņos guļamistaba ir tāda mierīgāka, bet pārējās iedod džezu," nosmej Valters. Guļamistabā līdz ar gultu un lampu piekombinēta arī zilā krāsa. Neliels datorgalds ar "nevis bosa, bet mazā šefiņa" krēslu, kuru 18 gadu jubilejā uzdāvinājusi Putnu balle. Vēl arī kādā Jelgavas veikalā atrasts interesants sudrabains skapis. Un lavas lampa: "It kā novecojusi lieta, bet man ļoti patika - kā vecajās 80.gadu filmās. Omīte jubilejā uzdāvināja."
Oranžajā viesistabā Valteram ērta vieta, kur gan mācīties, gan arī televīzijā skatīties iecienīto Discovery, ir dīvāns. To viņš meklējis veselu dienu no pulksten astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā: "Dizainiski ļoti dīvains, jo, izvelkot roku, balsti ielokās dīvānā." Papildvietas viesi var atrast arī mīkstajos pufos. Un tēmēt ar šautriņām uz mērķi. Mēnešus četrus tā ir puiša jaunā aizraušanās: "Baigi labs hobijs - nav dārgs sports, bet ir ar ko nodarboties."
Par omulību mājoklī gādā krāsns: "Var attaisīt durtiņas un paskatīties, kā deg uguns. Un smaržo arī!" Cik tad Rīgā palikušas mājas ar malkas apkuri? - Valters vērtē, ka nostalģija rada patiku uz lietām ar vēsturi. Arī puiša opim patīk, piemēram, antīkās mašīnas, moči. Tā nu viņi reizēm aizbraucot uz kādu antīko lietu cienītāju salidojumu.
"Virtuvē arī plīts no vecajiem laikiem. It kā jau varēja atbrīvot vietu un nojaukt, bet kaut kā negribējās. Re, te agrāk vārīja ūdeni," rāda puisis. Bet svētkos viņš vecmammai te palīdz cept pīrāgus un smalkmaizītes.
Taču pirmajā studiju nedēļā domas ir nopietnas: "Galvenais nesākt domāt par akadēmiskā gada ņemšanu, un otrs, lai nav tik daudz parādu, ka jāatvadās no studijām. Viss ir pozitīvi!"4
nu
?!
im