Vēja kūkas
Meitene tikko bija beigusi 1.kursu Valmieras augstskolā un atsūtīta uz mūsu izdevniecību praksē. Rīdziniece uz Valmieru studēt devusies, lai būtu tālāk no jauko vecāku gādības un pati sāktu mācīties par sevi parūpēties.
Mēs kopā nelielā kompānijā braucām komandējumā uz Vidzemi, un meitene izstāstīja savu stāstu. Viņas mamma vienmēr bijusi pieprasīta zobārste, arī tētim līdz šim bijis labi atalgots vadošs amats un dienesta auto kādā lielveikalu tīklā. Ģimene ļoti situēta, ar daudziem vaļaspriekiem. Tētis vakaros gājis spēlēt basketbolu un boulingu, mamma — tenisu, arī abas meitas — ko nu kura. Pavasarī tētis zaudējis labo darbu, arī mammai klientu kļuvis ievērojami mazāk. Un naudas mazāk. Hobijiem vairs nesanāk. "Tagad mēs vakaros mājās pļāpājam un kopā spēlējam Monopolu. Es cepu vēja kūkas."
Atgriežoties Rīgā, pie Nacionālā teātra viņa izkāpa no mūsu mašīnas. Autobusu pieturā viņai bija sarunāts randiņš ar tēti. Tālāk uz mājām Pārdaugavā pļāpājot brauks abi kopā. Pa ceļam satiks mammu. Iepriekš tētis ar dienesta auto brauca viens pats. Un mamma ar savu mašīnu viena pati.
Tāda 2009.gada krīzes skartā vasara izskatās, ja uz to paskatās no gaišās puses. Var jau būt, ka stāsts izklausās pārāk didaktisks un piespiedu kārtā liek to "gaišumu" meklēt. Tomēr tas ir no dzīves, patiess.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.