Pa kluso nočiepa
Puikas mamma Liene (vārds mainīts) piekrīt anonīmai sarunai, jo "nelepojos ar to, kas notika. Tas viss tikai pašu neuzmanības dēļ. Varbūt citi mācīsies no mūsu kļūdas," Liene nosaka. Puika sēž slimnīcas gultā un ņipri spaida mobilā telefona taustiņus. Vienlaikus viņš paspēj uzkost mammas atnesto burgeru un iedzert kolu, kā arī runāties ar blakus sēdošo vienaudzi, kurš slimnīcā nokļuvis, jo ar dakšiņu nejauši iebakstījis acī. Satraukti plēsis vaļā dāvānu, dakša bijusi rokā un netīšām sev ievēzējis. Abi puikas sačukstas, smejas, un, šķiet, kaut ko perina. Gluži kā Makss un Morics. "Viņš ir tik aktīvs! Ārprāts! Ārsts noteica netrakot!" Liene norāj, un "Maksis" uz mirkli kļūst nopietns.
Petardes Liene ar vīru iegādājās Rīgā, speciālā pirotehnikas
veikalā, nevis kādā no "pirmssvētku veikaliem". Mājās tās tika
ieliktas melnā maisā un novietotas koridorā, kas no istabas nav
pārredzams. "Mēs zinām, ka viņam visur vajag ielīst, tāpēc
noslēpām," - tā mamma. Vecgada dienā Liene strādāja, vīrs ar savu
mammu saimniekoja virtuvē. Kaut Maksim tika teikts, ka spridzināt
drīkst tikai pieaugušie, puika nozaga divas petardes un pagalmā ar
draugiem izmēģināja. Pirmā sanāca. Otrā ne, jo Maksis to gribēja
papētīt tuvāk. Savu vainu saprazdams, puika noslēpās istabā. Kad
tētis viņu atrada, Maksis teica, ka raud tāpēc, ka sāp acs.
Patiesību pastāstījuši puikas draugi. Liene uzskata, ka vajadzējis
paredzēt soli uz priekšu un puikam vēl vairāk pastāstīt, cik
bīstamas ir petardes. Atbildīgajā policijas pārvaldē pastāstīja, ka
par notikušo sākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana. Ja netiks
saskatītas tīšas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kriminālprocesu
izbeigs.
Sprakšķu sekas
Vai zēnam būs paliekoši redzes traucējumi? Rometa Valtere, BKUS acu ķirurģe, stāsta, ka tas būs zināms aptuveni pēc pusgada. Pēc traumas no bojātās acs virsējās daļas svešķermeņi izņemti, taču triecienspēks traumējis tīkleni, kur izveidojušies asinsizplūdumi. Puika ar kreiso aci patlaban visu redzot izplūdušu. R.Valtere stāsta, ka petaržu un citu sprakšķošo brīnumu sekas slimnīcā jūtamas, jau sākot no 18.novembra, un norimst līdz ar brīvlaika beigām. Ar petardēm nemākulīgi rīkojoties arī pieaugušie. Viņa atceras, ka pirms pāris gadiem Stradiņa slimnīcā pēc svētkiem ārstējušies seši pieaugušie.
BKUS Bērnu acu slimību klīnikas apkopotie dati par 2006./2007.gadu liecina, ka acu traumas veido aptuveni 8-14% no kopējā bērnu traumu skaita. Lielākoties - 24% - acu traumas tiek gūtas, uzskrienot vai krītot uz galda stūra, radioatora, izlietnes malas (skat. attēlā), otrais tipiskākais iemesls - metot sniega pikas vai akmeni (14%), aci ievainojuši asi priekšmeti - nazis, šķēres, zīmulis, pildspalva (13%). Svešu un savu kaķu aiztikšana traumas izraisījusi 12% gadījumu, tikai vienā no tiem iesaistīts bijis suns. Sportojot ar bumbu un slēpju nūjām, acis savainojuši 9%, savukārt 8% cietuši no sadzīves šķidrumiem, līmes. Traumas no spridzināšanas vai šampanieša korķa attiecīgi guvuši 6% un 3%. Vardarbīgu vecāku un vienaudžu pāri darījumā cietuši 5%, asas rotaļlietas traumējušas 3%. Traumu iemeslus nav atklājuši 3% bērnu. Lielākoties acu traumas guvuši zēni, vistraumatiskākais vecumposms bijis pēc 14 gadu vecuma, savukārt astoņgadīgie sava garuma dēļ bieži vien uzskrējuši durvju rokturiem. Novērots, ka traumu skaits palielinās pēc Jaungada svinībām, dzimšanas dienām, filmu skatīšanās, kur cīņās izmantotas bultas, piemēram, pēc filmas par Robinu Hudu un raidījumiem, kuros eksperimentē ar paštaisītiem spridzekļiem.
***
Petaržu posts
2007.gadā smagas traumas uguņošanas laikā guva vairāk nekā 20 cilvēku visā valstī un kāds pusaudzis Daugavpilī gāja bojā pēc paštaisītas petardes sprādziena.
No 16 gadu vecuma ļauts iegādāties 1.klases pirotehnikas izstrādājumus - brīnumsvecītes, plaukšķenes, dzirksteļu strūklas (tortei), savukārt 2. un 3.klases - no 18 gadu vecuma: petardes, šaujampakas, lielās strūklakas. 4.klases izstrādājumus var iegādāties komersanti, kuri reģistrējušies Valsts darba inspekcijā pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai.