Gaļēdājiem par laimi - šis zinātnieku atklājums neattiecas uz balto jeb putnu gaļu. Ja ikdienā priekšroku dodat vistas un citu putnu gaļai, ar veselību riskējat mazāk.
Cik daudz gaļas ir par daudz? Pētnieki par augstu gaļas patēriņa līmeni uzskata vidēji 160 g sarkanās vai apstrādātās gaļas regulāri katru dienu. Mazs patēriņš ir apmēram 25 g gaļas dienā.
Pētnieki aprēķinājuši, ka desmitgadē, kad tika veikts pētījums, būtu bijis iespējams novērst 11% nāves gadījumu vīriešiem un 16% nāves gadījumu sievietēm, ja viņi būtu samazinājuši diendienā apēstās gaļas daudzumu līdz 30 gramiem dienā.
Pētnieki skaidro, ka vēzi provocējoši savienojumi veidojas, apstrādājot gaļu augstā temperatūrā. Otrs slimību iemesls - gaļa ir galvenais piesātināto tauku avots mūsu pārtikā, un piesātinātie tauki tiek saistīti ar krūts un kolorektālā (resnās/taisnās zarnas) vēža draudiem. Savukārt mazāks gaļas patēriņš samazina sirdsslimību risku, jo organismā nepaaugstinās holesterīna līmenis un asinsspiediens.
Vienlaikus uztura eksperti arī uzsver, ka no šīs ziņas nevajag sacelt paniku un atteikties no gaļas vispār. "Samērīgās devās lietojot gan cūkas, gan liellopu gaļu, veselībai nekāds kaitējums netiks nodarīts. Tieši pretēji - vidēji 30 g gaļas dienā ir labs cilvēkam svarīgu barības vielu avots," uzskata Austrālijas Monaša Universitātes doktors Marks Vālkvists.
***
Kāpēc putnu gaļa veselīgāka?
Zigurds Zariņš, uzturzinātnieks
Visvairāk piesātinātos taukus satur atgremotājdzīvnieku gaļa - govs, kazas, aitas gaļa. Mazāk piesātināto tauku ir cūkgaļā, putna gaļā, vismazāk - zivīs. Dzelzs ir gan baltajā, gan sarkanajā gaļā. Ja cilvēks uzņem pārāk daudz dzelzs organismā, tas var izraisīt dažādas slimības. Taču citi pētījumi liecina, ka Eiropā katrai 5. vai 10. sievietei reproduktīvajā vecumā ir slēpts dzelzs trūkums. Arī gaļa ir veids, kā uzņemt dzelzi. Ja analizē to cilvēku ēdienkarti, kuri gaļu uzturā lieto maz, viņu uzturu var uzskatīt par veselīgāku, jo viņi lieto vairāk augļu un dārzeņu.
Andris Brēmanis, dietologs
Daudzi pētījumi to apliecina. Tomēr jāpievērš uzmanība apēstajam daudzumam un piedevām. Svarīgi, cik gaļa veselīgi gatavota, un tas attiecas uz jebkuru gaļu. Veselīgāk ir gaļu vārīt nelielā temperatūrā. Tā tajā saglabāsies kāds vitamīns un vērtīgās uzturvielas. Gaļu cepot, klāt nāk gruzdums un tauki, kas organismam nav veselīgi. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar gremošanu un lieko svaru, uzturā vajadzētu sākt lietot vairāk dārzeņu un pākšaugu, izvēlēties liesu gaļu. Tāda izvēle mazinās arī holesterīna risku. Cilvēks ir visēdājs, bet nepārspīlēsim - ne plēsējs.