Esi alfa
Baiba ir neliela auguma pavisam ne stingra izskata sieviete. Zora no viņas nenovērš ne acu, saimnieci klausa no pusvārda. Fotogrāfam Zora ir izcila modele – pēc Aivara vēlmes viņa griežas vēlamajā virzienā, skatās uz priekšu vai uz sāniem, kāpjas soli uz priekšu vai atpakaļ. Ideāli. Kā panākt tādu apmācības pakāpi darbā ar drosmīgu un bezbailīgu suni, kura misija ir ganīt aitas un kuri pasaulē strādājuši gan policijā, gan glābējdienestā, gan armijā kara apstākļos? Šķirnes pārzinātāji rakstītajos avotos apgalvo arī, ka uzticamāku, maigāku un uzmanīgāku ģimenes kompanjonu grūti atrast. Jāatceras gan, ka boserons, visticamāk, tuviniekus uzskatīs par savu aitu baru, kas jāgana, jāuzmana, jātur kopā.
Boserona dzimtene ir Francija, un vēsturiski suns ir pasaulē labi zināmās dobermaņu šķirnes priekštecis. Dokumentos boseroni pirmo reizi pieminēti ap 1578. gadu, šķirnes standarts noteikts 1889. gadā.
Atbrauca no Somijas
Līdz pat mūsdienām boseroni visā pasaulē ir gana reti sastopami. Zināms, ka augumā lielais, iespaidīgais un spēcīgais suns būs saimnieka un viņa ģimenes sargeņģelis tikai tad, ja baudīs savu cilvēku cieņu, labvēlību, stingrību un mīlestību. Suns pakļaujas tam, kuram uzticas, kuru augstu vērtē.
Baiba Ķezbere stāsta: "Izaugu laukos, un man apkārt vienmēr bija mājdzīvnieki. Jau bērnudārzā zināju, ka būšu veterinārārste. Es apzināti eju uz saviem mērķiem. Pirmais bija kļūt par veterinārārsti, otrais – izaudzināt un apmācīt suni. Tagad eju pretī nākamajiem mērķiem."
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 2. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!