Čūskas gadā dzimis
Vīrietis labākajos gados auto entuziasts Sandris Zvirgzdiņš, kas jau divdesmit divus gadus nodarbojas ar reklāmas līmēšanu uz dažādiem objektiem, tajā skaitā mašīnām, Čārliju nopirka žēlsirdības un pēkšņas intereses mudināts. Sandrim ir ikdienas ierastībā grūti ierāmējams raksturs. Spriediet paši – gan strādājis lopkautuvē Norvēģijā, no kurienes aizlaidies, jo "tas bija par traku maniem nerviem", gan ar draugu grupu aizkūlies līdz Āfrikai, gan reiz ar viltotiem dolāriem Zviedrijas muitā joka pēc atpircies no soda, gan nesen uz sava baltā gulbja Suzuki markas motocikla skaistā šriftā uzlīmējis Baumaņu Kārļa Dievs, svētī Latviju pantu, jo "piegriezies", ka visur līmē tikai latviskos rakstus vien.
Pirms deviņiem gadiem kāds bomžveidīgs tipiņš, kas Čiekurkalnā tirgoja visu, kas vien gadījās pa rokai, pārdeva pitonu. Tas bijis nelegāli ievests no Polijas vai Lietuvas. Sandris: "Šķita, ja nenopirkšu, tas cilvēks daudz ar čūsku necimperlēsies, atbrīvosies no rāpuļa, to nobendējot un izmetot kādā nomaļā vietā. Par pitoniem neko daudz nezināju, vien to, ka, mazi būdami, viņi ēd peles. Pārējo izzināju, kad pitons jau bija mājās. Man no čūskām nekad nav bijis bail. Ozolu iestādīšu, bet čūsku nekad nenositīšu, vēl jo vairāk tāpēc, ka man ir Čārlijs, un tāpēc, ka esmu dzimis Čūskas gadā. Dabā viegli pamanāmie albīni ilgi nedzīvo, šis jau sen būtu pagalam, bet darbnīcā rāpulim nekas nekaitēs savu mūžu nodzīvot. Čārlijs drīzāk ir dzīvnieks, nevis čūska."
Pati pilnība
Sandris ir atbildīgs cilvēks, un, ja jau rāpulis pie viņa nokļuvis, tam jārada dzīvošanai piemēroti apstākļi. Savā darba vietā Čiekurkalnā Sandris iekārtoja terāriju ar apsildāmo grīdu un stikla sienām. Terārijs ir pietiekami plašs, skaidas uz grīdas tiek regulāri mitrinātas, caurvēja te nav. Pāridarījumus, pie Sandra dzīvojot, Čārlijs nekad nav izjutis.
Vēlāk Sandris noskaidrojis, ka Čārlijs esot pitonmeitene, bet vārds netika mainīts. Sportiskā auguma vīrietis smej – pitons neko daudz neatšķiroties no suņa, tikai ārā nav jāved.
Starp citu, pitona saimniekam ir arī boksera šķirnes suns četrus gadus vecais Markus, bet ne rāpulim par suni, ne sunim par čūsku nav nekādas intereses. Iepazīstināti apostījušies un aizdevušies katrs uz savu pusi.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena piektdienas, 14. septembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!