Jaunais mācību gads Renātei Supei sāksies ar kaut ko jaunu – viņa sāks darbu Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā, kurā būs sākumskolas skolotāja, 1. klases audzinātāja, kā arī skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) konsultante Junior Achievement Latvia programmā. Ar šīs organizācijas palīdzību skolās tiek īstenotas arī dažādas citas aktivitātes, programmas un projekti, kas skolēniem attīsta biznesa iemaņas, taču attiecībā uz skolēnu mācību uzņēmumiem Renāte uzskata, ka Ropažu novadā šis ritenis jāsāk griezt aktīvāk. "Ņemot vērā, kāds tas ir darbs, daudzi pedagogi, man liekas, baidās vai nejūt sevi šajā jomā. Bet gribētos, lai SMU kustībā būtu pārstāvētas visas novada skolas," saka Renāte.
Iepriekš viņa 11 gadu nostrādājusi Ulbrokas vidusskolā un līdztekus mazo klasīšu mācīšanai, audzināšanai un citiem pienākumiem pēdējos piecus gadus arī vadījusi pulciņu, kurā skolēni attīsta savus SMU. "Kad atgriezos no bērna kopšanas atvaļinājuma, pārstāvis no skolas vadības man vienkārši pateica: es tevi tur redzu, pamēģināsi!" smaidot atceras Renāte, kura gan arī pati labprāt parakstās uz jauniem izaicinājumiem. Ulbrokas skolā viņa kā SMU konsultante paliks arī turpmāk, jo… "Bērni mani gaida, jau vasarā man raksta par savām idejām. Tur tik daudz ir uzaudzēts, ka negribas atstāt. Protams, neaizstājamu cilvēku nav, taču tas, kurš stātos manā vietā, iespējams, atkal taustītos tāpat kā es sākumā. Tāpēc priecājos, ka varēšu turpināt."
Kā visu varēs savienot jau tā dinamiskajā skolotāja ikdienā un rūpēs par pašas ģimeni? "Redzēsim. Lasīju rakstu par Baibu Sipenieci, kurā viņa teica – nav tāda termina "nav laika", ir nepareiza laika plānošana. Un to es ļoti turu galvā," Renāte saka.
No puniem līdz balvām
Kā nāca lēmums mainīt darbavietu? "Ar laiku mainās vērtības dzīvē, vairāk apzinies arī savu vērtību, un, ja ir sajūta, ka ir vēl jauda, idejas un degsme, nevajag stāvēt uz vietas, vajag augt un attīstīties. Dzīvot vajag tā, lai vēlāk atcerētos, cik daudz esi paveicis, cik cilvēku iepazinis, nevis domātu, ko neesi izdarījis," Renāte spriež. Pašas sajūta par piezagušos rutīnu sakrita ar zvanu jūnijā no Berģu skolas. Apdomāties vajadzējis, taču "laikam esmu dzīves posmā, kad liekas – ja dzīve piespēlē iespēju, tad tas ir ar kaut kādu nolūku".
Arī pirms darba Ulbrokas vidusskolā Renāte strādāja pedagoģijā – bērnudārzā, kur sevi īsti nesajuta. Cita lieta jau bija sākumskola. Tolaik Renātei uzņēmējdarbības mācīšana nebija ne prātā, taču, kad pēc vairākiem gadiem Ulbrokas vidusskolā parādījās SMU programma un Renāte piekrita šo pulciņu vadīt (katra skola var pati lemt, vai SMU programmu īstenot kā interešu izglītību, atsevišķu mācību priekšmetu vai iekļaujot kādā kompetenču grozā), viņa pamazām mācījās arī pati. "Sāku ar nelieliem solīšiem, ar lielu neticību sev. Un ar ļoti vienkāršām bērnu biznesa idejām – bija daudz ziepju vārītāju un podu taisītāju," Renāte smaida. Atbalstīt gribējies ikvienu bērnu ieceri. Sev izvirzījusi nosacījumu, ka citus neizprašņās, bet visu centīsies saprast un iemācīties pati, braucot ar skolēniem uz SMU pasākumiem, kopā ar viņiem gūstot pieredzi, arī punus.
Nu šo piecu gadu rezultāts ir izaugsme un izpratne, arī skolēnu gūtās balvas un nominācijas SMU konkursā. Pašu Renāti Junior Achievement Latvia šopavasar apbalvoja kā gada uzņēmējdarbības skolotāju. Viņa gan saka – tas ir arī kolēģu nopelns, kuri iesaistījušies kopējā darbā, atbalstījuši Renātes trakās un ne tik trakās idejas. Piemēram, pērn sarīkot Ulbrokas vidusskolā reģionālo SMU tirdziņu un konkursu Cits bazārs – tas izdevies lieliski, ar 50 SMU iesaisti no vairākām pilsētām, ar skolēnu paldies par iespēju piedalīties un pretendēt uz naudas balvām, kā arī ar sajūtu, ka pašu ļoti bagātinājuši cilvēki, kas satikti, organizējot šo pasākumu.
"Skolotāj, mums izlija kakao!"
Kad skolēni SMU tirdziņos pirmo reizi ierauga, kā viņu ražojumi izskatās uz pārējo fona, nereti seko atklāsmes, ka nebūs vis tik viegli. Ar vienkāršu produktu, pat ja labi uztaisītu, tava konkurētspēja nav tik augsta. "Savās nodarbībās vienmēr saku, ka SMU nav tas pats, kas skolas Miķeļdienas tirdziņš. Daļai, atnākot uz SMU pulciņu, ir ideja, bet, kad es pajautāju: "Vai tu pats pirktu?", skolēni saka nē… Kritikas ir daudz, bet es skolēnus gatavoju tam, ka būs jāmācās uztvert kritiku veselīgi. Citos bazāros bērniem ir pārdzīvojumi, ka viņu produktu nepērk, ka žūrija ir stingra, ka vēl kāds uztaisījis līdzīgu preci. Man kā skolotājai tad jāmāk motivēt, izcelt viņu stiprās puses, uzmundrināt," Renāte stāsta.
Lielākais izaicinājums skolēniem bieži ir SMU komandas veidošana divu līdz piecu cilvēku sastāvā. Sākumskolas posmā Renāte vēl varot "likt draudzēties", vieglāk ir arī ar māsām un brāļiem, taču, bērniem augot, sāk atšķirties intereses, mainās komunikācija un arī pienākumu sadalīšana mācību uzņēmumā kļūst grūtāka. "Arī tāpēc, ka skolēniem nereti liekas, ka daudzas lietas taču var izdarīt vecāki vai ka "to man pateiks skolotāja"," Renāte piebilst. Kad reiz gadījies SMU ar 10. klases jauniešiem, viņa procesu vienkārši baudījusi, jo viņi visu darījuši paši, Renātei tik atlicis pamest idejas. Vidusskolēniem jau ir zināma izpratne par uzņēmējdarbību, ir mērķis, un viņi zina, uz ko iet. Cita starpā, arī zina, ka Cita bazāra pasākumi būs foršs burziņš, kur iegūt kontaktus, satikt paziņas vai sadraudzēties ar vienaudžiem. Mazie to uzzina jau paša burziņa laikā, Renāte nosmaida.
Viņa uzsver, ka SMU attīstības ciklā nevar iztikt arī bez vecāku atbalsta. "Ar vecākiem man ir ļoti laba sadarbība. Protams, ir arī miljons WhatsApp grupu ar vienu SMU, otru, trešo, jo vecākiem ir jātur roka uz pulsa, jāzina, kas notiek. Es pati šajā jomā komunicēju 24/7, un man arī patīk." Tirdziņos daļa vecāku atstāj bērnus darboties un aiziet, bet daļa stāv blakus un līdzpārdzīvo. Renāte atzīst, ka arī pati nav iemācījusies distancēties. "Man liekas, ka man visu laiku jābūt klāt. Skolotājs ir kā komandas dalībnieks, ar ko skolēni tai procesā saaug. Skolēni to arī gaida: skolotāj, kur jūs esat? Mums izlija kakao!"
Progress ir vērtīgāks
Katrs SMU tirdziņš ir kņada, rosība, komunikācija, tirgošanās, sacensība. Tas skolēniem dod milzīgu pieredzi kaut vai saistībā ar sava uzņēmuma prezentēšanu vien. Renāte atceras, ka grūti bijis Covid-19 laikā, kad notika tikai attālinātas aktivitātes. Pēc pandēmijas atkal atdzīvināt visu SMU kustību bijis tikpat grūti. Taču tikai klātienē var sajust gan skolēnu lepnumu un prieku, kad, izvirzot apbalvošanai dažādās SMU konkursa nominācijās, izskan viņu skolas nosaukums, gan sabēdāšanos, kad tā arī neizskan. "Ir visādi. Bet uzvar tie skolēni, kas jau ilglaicīgi ir šajā programmā un zina, kā tas ritenis darbojas. Un man ir prieks, ja ir uzvarējuši tie, kas ir ieguldījuši lielu darbu," Renāte saka.
Skolotājai ir grūti nosaukt kādas SMU produktu idejas kā lielākos sasniegumus, jo daudz vērtīgāk viņai šķiet redzēt, kā skolēni mācību uzņēmuma veidošanas gaitā ir progresējuši, ja salīdzina ar pirmajiem soļiem. Kādu produktu SMU ražo – tas tad ir otršķirīgi.
Tiesa, Cita bazāra pasākumos reizēm liekas prātam neaptverami, ko tik skolēni savos SMU nespēj izdomāt un realizēt, it īpaši, ja viņi nāk no skolām, kurās SMU programma ir jau pamatīgi iestrādāta. Renāte cer, ka ar laiku arī Ulbrokas un Berģu skolas pietuvosies šim līmenim, tomēr vienlaikus teic, ka svarīgi ir uz to neieciklēties. "Ja līdz šim mērķim netiek, var ātri salūzt. Man laikam ir paticis, ka man viss nāca tā pakāpeniski – bez steigas, bez ilūzijām. Ambīcijas ir vajadzīgas, bet jāraugās reālistiski. Ja uz SMU pulciņu atnāk 6. klases skolēns, tu nevari gaidīt, ka viņam būs superinovatīvs produkts, piemēram, kāda digitāla lietotne. Lai tehniski izpildītu ieceri, vajag finanses. Un daudzi apmulst, kad saku – skola neko nenodrošinās, neapmaksās, par visu jāpadomā pašiem." Atbirēji Renātes SMU pulciņā gan gadās vien pāris. Dažkārt skolēni grib dusēt uz veciem lauriem, pievienoties kādam jau esošam SMU vai iet vieglāko ceļu, piemēram, ražojot ātras rotiņas. Renāte tad liek lietā neērtus jautājumus: un ar ko tu atšķirsies no citiem, kas ražo ko līdzīgu? Pati sevi pieķērusi, ka vairāk jāskaidro bērniem biznesa termini "peļņa", "pašizmaksa", "uzcenojums" u. c., jo saprast to praksē skolēniem nav viegli. Pēc panākumiem arī grūti nākas pieņemt, ka SMU mācību gada beigās ir jālikvidē, lai nākamgad jau meklētu citu ideju, – gluži tāpat kā reālajā dzīvē, kur uzņēmējam nemitīgi jādomā un jāpiedāvā pircējam kas jauns.
Nevar darīt, nedegot līdzi
Renātei pašai darbošanās ar SMU, tāpat kā darbs skolā kopumā, māca pacietību. "Nekas nenotiks uzreiz. Ja nesanāk vienreiz, jādara otrreiz." Viņa teic – skolotājs tu esi 24/7, jo vairāk tad, ja vēl gribi augt un attīstīties. Robeža starp lielu slodzi un izdegšanu gan ir ļoti smalka, Renāte atzīst. Pienākumi skolā summējas, un viņa nav cilvēks, kas uzticēto paveic tikai ķeksītim. "Nevar darīt, pašam nedegot līdzi. Un svarīgi ir līdzcilvēki, kas atbalsta. Pirmos divus trīs gadus darbojos viena, bet pēc tam sapratu, ka nevar viens, ir jāmāk runāt, jāaicina domubiedri. Viņus gan reizēm ir grūti atrast, neskrien gluži paši pretī, drīzāk dažreiz pat ar līkumu," Renāte smejas.
Lielākie gandarījuma brīži viņai ir tad, kad skolēni atnāk ar savu produktu un dedzīgi stāsta, cik viņiem viss labi izdevies un ka varēs doties uz SMU tirdziņu. Tāpat – kad tirdziņos skolēni tiek nominēti apbalvojumiem. Piepildījumu sniedz arī visa emociju buķete, ko rada kopā būšana ar bērniem, – gan tad, kad piču jeb īso biznesa prezentāciju runu gatavošanā visa klase smejas līdz asarām, gan tad, kad saka: skolotāj, varam šodien neko nedarīt?
Izglītības satura reformā Renāti satrauc jaunā vērtēšanas sistēma, kas daudz ko pēkšņi padara nenozīmīgu un nesaprotamu, savukārt gatavošanās stundām, izmantojot interneta plašos resursus, viņu nebiedē. "Neesmu grāmatu un burtnīcu cilvēks, man gribas, lai bērniem būtu interesanti, mācoties caur spēli vai sadarbību. Protams, ir dienas, kad gribas palikt pie tās grāmatas. Bet nevajag pie tās turēties dzelžaini. Ir jāmāk arī pašam augt. Skolotājs nevar visu laiku strādāt pēc viena modeļa un nevar būt arī aktieris, klauns, izklaidētājs."
Vienas receptes, kā atraisīt skolēnos uzņēmēja potenciālu, pēc Renātes domām, nav, bet svarīgi ir noticēt viņiem, motivēt, iedrošināt un neļaut pamest labu ideju novārtā. Savukārt panākt, ka arvien vairāk Latvijas skolu iesaistās SMU programmā, var, iedvesmojot un iedrošinot skolotājus. Renāte pati kārtīgu grūdienu darboties katru gadu dabū, apmeklējot Junior Achievement Latvia rīkoto pedagogu iedvesmas konferenci Izaugsmes kods, – ikreiz esot pilns blociņš idejām un emocionāls uzrāviens.
Renāte atzīst, ka izaicinošākais skolotājiem un ikvienam mūsdienu cilvēkam ir sabalansēt darbu un laiku ģimenei, un ir pateicīga vīram par atbalstu un to, ka arī viņš ir no tiem, kas saka – ejam, darām! Dēliņš šoruden ies 1. klasē. Lai restartētos, Renāte regulāri skrien un brauc ar riteni. Viņai patīk kulinārija – cep kūkas, kuras pati gan neēd. Laiks tiek atrasts arī ekskursijām, pārgājieniem, kultūras baudīšanai. "Sevi ir jāpapildina. Tā tu smelies daudz ideju darbam, dzīvei, uzņem emocijas. Un, manuprāt, ir jāmāk sevi izsist no komforta zonas."