Svētki ir dāvana par noietu ceļu
Deju lieluzvedums Māras zeme Jāņa Ērgļa un Jāņa Purviņa mākslinieciskajā vadībā, Elmāra Seņkova režijā un Reiņa Suhanova scenogrāfijā jau 7. jūlijā pulcēs vairāk nekā 18 tūkstošus dažādu paaudžu dejotāju, kuri izdejos zīmīgākos Latvijas vēstures mirkļus, ar deju aizvijoties līdz Latvijas simtgadei.
"Visticamāk, to saprot tikai tie, kuri kaut reizi ir stāvējuši Daugavas stadionā. Šī latviskuma un kopā būšanas sajūta, par ko mēs stāstām, daudziem, iespējams, ir tukši vārdi," stāsta deju ansambļa Daiļrade vadītāja Iveta Pētersone – Lazdāne, vaicāta par dzinuli, kas katru reizi spēj pulcēt lielās dejotāju masas.
"Jaunais deju repertuārs tiek apgūts divu gadu laikā," portālam Diena.lv stāsta Pētersone - Lazdāne, piebilstot, ka "pats dejas spars ir nerimstošs un bieži vien pavada cilvēku jau kopš agras bērnības."
Ceļš līdz Deju svētkiem ir smags un sūrs darbs, un arī dejotāja prioritātes un personīgās intereses nereti ir pakārtotas deju kolektīva vajadzībām, tāpēc dalība svētkos ir balva par ieguldīto darbu.
"Ja korī iztrūks dziedātājs, nebūs viegli, bet galā tiks. Arī futbola laukumā ir rezervisti, bet dejošanā katram ir sava vieta lielajā rakstā, kuru acumirklī nevar nodot citam. Man grūti iedomāties jebkuru citu jomu, kurā cits no cita ir tik ļoti atkarīgs," par deju kolektīvu kā otru ģimeni stāsta Daiļrades - Latvijas simtgades labākā deju ansambļa titula ieguvēja - vadītāja.
Mīlestība pret deju
"Dejotāji vienmēr ir kustībā – gan fiziskā, gan emocionālā,"stāsta tautas deju ansambļa Līgo pamatsastāva prezidente Liene Reizniece, norādot, ka deju lieluzvedums Dziesmu svētkos ir kulminācija, kad dalībnieki viskrāšņāk parāda savu mīlestību pret deju. Arī Reizniece nenoliedz to, cik smags darbs tiek ieguldīts gatavošanās procesā, tomēr atzīmē, ka milzīgais svētku dalībnieku skaits uzskatāmi liecina par to, ka ceļa sūrums līdz svētkiem nebūt neaizēno milzīgo gandarījuma sajūtu, kas tiek saņemta pretī.
Ceļš līdz mājām - dejām
Dziesmu un deju svētku mājas lapa liecina, ka Dziesmu svētki ir kultūrvēsturiska vērtība, kas ir izturējusi laika pārbaudi, un ikreiz saliedē latviešus visā pasaulē, vienojot dažādas tautības un paaudzes. Portāls Diena.lv sazinājās ar Priekuļu novada deju kolektīva Zelta virpulis vadītāju Uldi Blīgznu, kurš arī stāsta par to, kā deja pavada cilvēku viscaur dzīvei, piebilstot, ka jaunieši, kas studē Rīgā, aizvien mēro mājupceļu uz mēģinājumiem Priekuļos.
Blīgzna stāsta arī to, ka viņa pārstāvētais kolektīvs ir ļoti saliedēts, jo laiku kopā pavada arī ārpus mēģinājuma telpām, piebilstot, ka nemaz nevar nebūt, ja svētku laikā veselu nedēļu jādzīvo kopā.
Deju lieluzvedums Māras zeme skatītājus Daugavas stadionā priecēs piektdien, 7. jūlijā, no plkst.22.