Bez liekām ambīcijām

iegāju paskatīties, kas ko un kā .Ir divas vēstis: viena labā, otra savādāka, bet arī seubjktīva.Tātad pirmā vēsts ir tāda, ka starp galerijā redzamajām bildēm ir tādas, pelnījušas saukties par veiksmīgām/intriģošām/izdevušamies fotogrāfijām, izsakoties īsāk eksāmens fotogrāfijā izturēts.Otrā vēsts izstāde un bildes dzīvo atšķirīgu dzīvi. Bildēs fiksētā romantiskā mīla uz dzejnieka mūzu izstādē pārvēršas par lētu atrādīšanos, piestiprinot bildes ar kožļenes tipa lipekli pie sienām.Iespējams, ka jaunajā fotogrāfijā tā ir apzināta pieeja, bet ne visi fotogrāfi spēj vienlaicīgi būt labi izstāžu iekārtotāji īpaši savām bildēm, jo izstādes telpa arī piedalās kopējā fona noskaņas radīšanā un to jāprot izmantot sev par labu.Otrs, tik pat seubjktīvi kritisks komentārs:Atkārtot manis paša uzsvērto, ka fotogrāfija ir mākslas radīšana ar izteikti tehniskiem līdzekļiem, tad ir tikai likumsakarīgi, ka, jo mazāk pārzina tehniskos aspektus, jo tie izteiktāk izpaužas paši.Tādējādi bez cienījamā autora garīguma bildē savu pienesumu piesaka dzelži, visbiežāk izjokojot mācekļus.Zinātāji par jokiem pasmejas, bet nezinātāji dusmojas, jo nesaprot, kas tur jocīgs. 0 0