Kādas gan ir runas, kuras runājam un klausāmies? –Tikpat steidzīgas un virspusīgas, kā pati ikdienas steiga. Un tā jau ir – dators paliek dators, lai arī punduris. Darbs un izklaide, nekas vairāk. Komunikācija visā tās viegli kroplajā spožumā un postā. Tā noteikti nav nejaušība, ka “komunikācija” un “kanalizācija” sākas ar vienu un to pašu burtu. -Kur gan pazudis tas, ko saprotam ar tik cilvēciskajiem un maztehnoloģiskajiem vārdiem “runāties” un “klausīties”? Vai tikai nav tā, ka mūsdienu telefons, pazaudējot klausuli, atņēmis mums runāt– un klausīties prieku? Ja tā, tad visu vēl iespējams vērst par labu – kas gan vēl tiešāk iemieso telefonsarunu, kurā viens runā, bet otrs – klausās, kā Klausule. Par to arī mūsu stāsts.
Protams, nebūsim liekuļi – mēs neesam no pundurdatora-viedtelefona sniegtajām balss un datu komunikācijas ērtībām atteikties gatavi ludisti, kas tā nu uzreiz metīs komunikācijā, nē – kanalizācijā augstām tehnoloģijām piebāztos stikla un metāla klucīšus. Taču piešķirt tiem zināmu vintage šarmu un atsaukt atmiņā laikus, kad reklāmas TV nerādīja un telefona numuri sastāvēja no sešiem cipariem, kurus uzgriezām ar tepat, mūsu elektrotehnikas flagmaņa VEF teritorijā (kurā, starp citu tagad atrodas arī NEXT redakcija), ražotas lieliskas elektromehāniskas ierīces palīdzību.
Mūsu stāstā, gluži, kā pasakā, ir trīs dalībieki. Gribētos teikt, ka dēli, bet tikpat labi varētu būt arī māsas (klausule tomēr ir sieviešu dzimtes vārds). Jebkurā gadījumā, radniecība ir saskatāma ar neapbruņotu aci – pēc ārējām klausuļpazīmēm, kā smejies.
Par visām pēc kārtas.
Pirmā māsa
Pop Phone Retro. Gluži, kā pirmais tēvadēls – visvienkāršākā no visām. “retro” vārdam nosaukumā atbilstoša klausule ar nostalģiju izraisošām aprisēm, gluži, kā taksofnam norauta. Nē, divkapeiku nekur nenāksies iemest – vienkārši, iespraužam spirālē savīto vadu sava viedtelefona austiņu/mikrofona 3,5 mm ligzdā, un lieta darīta. Kad kāds zvana, tad, gluži kā Majakovska dzejolī par pasi, ar lepnumu pieliekam pie auss kliedzoši sarkanu oldskūl klausuli. Lai visa pasaule tad redz un brīnās, kā smejies. Sarunu uzsākam un nobeidzam ar klausules rokturī nemanāmi ievietotas podziņas palīdzību. Saprotams, padomājam par runas stilu un žestiem – šādi aprīkotam runātājam neklājas runāt sasteigti, pusvārdos, un 98% sarunu beigt ar nulles rezultātu un vārdiem “nu, tad sazvanīsmies!”. Tiesa, nevar noliegt, ka Pop Retro Phone ir savā ziņā ekstraverts (lai neteiktu, ka ārišķīgs) komunikāciju instruments, taču ražotājs to nemaz arī necenšas slēpt, ievietojot produkta nosaukumā vārdu “Pop”. Maksā ap divdesmit latiem un derēs kā maza dāvana cilvēkam, kura runāto labprāt uzklausām, vai arī kādam, kam tīk Pop Phone Retro klausulei relevants ģērbšanās un uzvedības stils.
Otrā māsa – pa vidam
Jāteic, ka ne kurš katrs ir gatavs staigāt apkārt ar sarkanu pusauga kaķēna gabarītu retroklausuli rokās. Ja jūs neesat starp pirmās māsas mazliet ārišķā šarma piekritējiem, tas ir gluži piedodami. Moshi Mosi 02 ir klausule, kuras īstā vieta ir uz jūsu galda – gluži, kā īsts stacionārais telefons, tā sastāv no divām, ar vadu saistītām daļām: patīkami smagas pamatnes un no tikpat masīvas un kvalitatīvas plastmasas veidotas klausules. Pieslēdzam ierīci datoram vai viedtelefonam ar 3,5 mm skaļruņa/mikrofona spraudņa palīdzību, un runājamies skaipā vai mobilajā tīklā. Jautāsit, kāds no tā labums? –Atbildēšu: pirmkārt, ne katrs no mums ir gatavs runāties tā, ka katram ienācējam vai kolēģim saruna ir dzirdama (un, ļoti iespējams, traucējoša); otrkārt, ne katrs ir gatavs sēdēt, austiņas ar mikrofonu galvā uzlicis, kā kaut kas vidējs starp meiteni operatora lietotāju atbalsta dienestā un feiku marsieti. Pie tam – saruna, turot rokā Klausuli, sajūtu līmenī ir pavisam kas cits, kā saruna austiņās ar mikrofonu. Tiem, kuri Moshi Moshi 02 izmanto sakabē ar viedtelefonu, šāds risinājums ļauj taupīt strāvas kārā pundurdatora baterijas rezerves – vienā galā iespraužam lādētāju, otrā – klausuli, un runājam ne vien visu dienu no vietas, bet arī vakarā, mājup braucot iztiekam bez cepšanās par drīzu telefona izslēgšanos.
Trešā māsa – kā otrā, tikai modernāka