Citiem vārdiem, ja Igaunijā ir vidēji viena automašīna uz diviem iedzīvotājiem, tad Latvijā – uz trim,” norāda Baltijas auto sludinājumu servisa attīstības daļas vadītājs Viktors Daukšs.
Līdzīgu ainu rāda arī jauno automobiļu tirdzniecības dati. Ja Latvijā 2013.gada pirmajā ceturksnī tika iegādāts 2 800 jaunu automašīnu, kas ir par gandrīz 200 automašīnu mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā, un Lietuvā vērojams līdzīgs kritums, tad Igaunijā šā gada sākumā nopirkts 5 400 jaunu automašīnu. Tā kopumā ir gandrīz puse no visām jaunajām automašīnām, kas šī gada pirmajos mēnešos iegādātas Baltijas valstīs.
Tiesa, neskatoties uz jaunu automobiļu iegādes tempu kritumu Latvijā, raksturojot lietoto automobiļu tirgu, dati liecina, ka Latvijā un Igaunijā autoparks ir kopumā jaunāks (attiecīgi vidējais ekspluatācijā esoša automobiļa vecums ir 13,5 un 13,3 gadi) nekā Lietuvā (vidēji 15 gadi). Automobiļu tirgus eksperts V.Daukšs, komentējot tirgus datus, norāda: „Lietuvā visbiežāk tiek importētas automašīnas, kuru vidējais vecums ir no 11 līdz 15 gadiem, bet Igaunijā un Latvijā to vecums ir no 6 līdz 10 gadiem.”
Savukārt Baltijas autobraucēju gaumi, neskatoties uz iegādātā automobiļa vecumu, raksturo tas, kādas ir populārākās spēkratu markas. Kā liecina Autoplius.lt dati, Baltijas valstīs pieprasītākā automobiļu marka ir Volkswagen – pagājušajā gadā Lietuvā ievesti 10 500 šīs markas automobiļu, Igaunijā – 5000 un Latvijā – 4 400. Nākamā populārākā automobiļu marka ir Audi, un top 3 Latvijā un Lietuvā noslēdz Opel, bet Igaunijā – Ford. Tiesa, jāatzīmē, ka „topa” turpinājumā populārākās automašīnas katrā no Baltijas valstīm atšķiras: Latvijā tas ir BMW, Lietuvā - Renault, bet Igaunijā – Toyota.
Salīdzinot automašīnas Baltijas valstīs pēc dzinēja tipa, dati liecina, ka Lietuvā ir lielāks automašīnu īpatsvars, kuras tiek darbinātas ar dīzeļdegvielu (48,7%), bet mazāk - ar benzīnu (39,9%) (atlikušie 12% automašīnu ir ar gāzes dzinēju). Tikmēr Igaunijā benzīna dzinēju īpatsvars ir daudz augstāks - 66,6%. Uz Latvijas ceļiem ir tikai nedaudz vairāk nekā puse automašīnu ar benzīna dzinēju - 51,1%. V.Daukšs norāda: „Automašīnu īpatsvars ar benzīna dzinējiem Igaunijā pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis, un patlaban līdzīga tendence novērojama arī Latvijā. Tikmēr Lietuvā situācija ir atšķirīga. Neskatoties uz to, ka ar dīzeļdegvielu darbināmo importēto automašīnu skaits samazinājies no 77,7% līdz 73,6%, tās joprojām ir ievērojami populārākas nekā automašīnas ar benzīna dzinēju."