Pēc viņa stāstītā, vienīgā vieta, kur nopietni ķērušies klāt, ir Jelgava, kur izmanto jaunās tehnoloģijas, kur ir augstumi pēc kartes, pēc jūras līmeņa, kur dod prognozes, ka pie noteikta ūdens līmeņa applūdīs viena vieta, pie cita – cita vieta.
Savukārt citviet tiek izmantota atzīme uz tilta. "Mēs zinām, viņi saka, ka šitā zilā strīpa nozīmē, ka, ja tikt tālu aizies ūdens, tad applūdīs tur, ja šitā zilā strīpa, tad tur," stāstīja A.Lieljuksis. "Es gribētu teikt, ka tas nav nopietni."
"Resursu pietiek, bet tas, kas nepietiek - iet uz atmiņām, runā, vai atceries 81. vai 92., vai kuru tur gadu. Es prasu – vai nav kāds materiāls, kad paņem kādu pētījumu un paskaties, kāda būs situācija. Nē," klāstīja VUGD pārstāvis un piebilda, ka viss notiek uz "eksperimentu variantiem".
Viņš piebilda: pieredzējuši cilvēki saka, lai paskatās 1981.gadu, bet cilvēks, kuram šodien jāpieņem lēmumi, iespējams, pat nebija dzimis 1981.gadā.
"Desmit gadi vai pat vairāk ir pagājuši bez nopietniem plūdiem, tāpēc tas kaut kā tā ir
iemidzinājis vietām," teica A.Lieljuksis. Tāpēc pētījumu nav, bet empīriskā pieredze, viņaprāt, nav tas labākais.
VUGD pārstāvis teica, ka ir konstatētas nepilnības normatīvajā regulējumā, proti, sadarbība plūdu novēršanā vairāk notiek uz "čomisku" attiecību bāzes - mēs sarunājām un tagad notiek. Bet pēkšņi nevar sarunāt, un sākas problēmas. Viņš norādīja, ka atbildīgie dienesti ir nolēmuši "saskaitīt cāļus" un konstatēt, kur ir nepilnības, kuru nebūšot maz.