To šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Dombrovskis norādīja, ka šodien koalīcijā bijusi pietiekami smaga saruna par pagājušās nedēļas notikumiem - gan Saeimas balsojumu, gan Valsts prezidenta ierosināto Saeimas atlaišanu.
"Skaidrs ir tas, ka tādas formas sadarbībā, kāda bija līdz šim, "Vienotības" un ZZS izpratne dažādos tiesiskos jautājumos atšķiras," sacīja premjers. Tagad esot sasniegta robeža, ka nākamais šāds balsojums var draudēt ar nopietnām sekām koalīcijā.
Dombrovskis gan atzina, ka šis brīdinājums neattiecas uz gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, jo tā jau esot "pagātnes situācija", tomēr viņš neizslēdza, ka tas varētu attiekties uz iespējamo lemšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Normunda Vilnīša atbrīvošanu no amata, bet te gan esot jāsagaida Vilnīša darbības vērtēšanas komisijas rekomendācijas.
Tomēr koalīcija esot gatava turpināt strādāt, jo neesot jēgas valdībā nomainīt vienu politisko spēku, kas balsojis pret Šlesera izdošanu - ZZS, pret citu politisko spēku - "Saskaņas centru", kas balsojis tāpat, norādīja premjers.
Koalīcija šodien vienojusies par darāmajiem darbiem līdz datumam, kad notiks referendums par Saeimas atlaišanu. Veicamo darbu sarakstā esot situācijas risināšana, kas attiecas uz tiesībsargājošo iestāžu tiesībām veikt deputātu kratīšanu, tāpat jārunā par partiju finansēšanas kontroli. Izskatāmo jautājumu loks vēl tiks precizēts, un nākamajā koalīcijas sanāksmē Dombrovskis cerot panākt konceptuālu vienošanos.
Premjers norādīja, ka Zatlers ar savu soli izvirzījis ļoti nopietnu mērķi - mazināt oligarhu ietekmi, kuru realizējot trīs politiskie spēki Saeimā - PLL, ZZS un SC, kas neatbalstījuši tiesībsargājošo institūciju pieprasījumu un savu nostāju parādījuši balsojumā par Šlesera izdošanu kratīšanai. "Ja arī nākamajā Saeimā šie spēki būs vairākumā, uz būtiskām pārmaiņām nevar cerēt un iedzīvotāju vilšanās būs desmit reizes lielāka nekā par esošo Saeimu," sacīja premjers.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis žurnālistiem sacīja, ka šajā situācijā katram esot savs interpretējums, bet ZZS esot gatava turpināt strādāt koalīcijā.
"Būtu bezatbildīgi saspringtā situācijā atstāt valsti bez valdības. Tagad spriedīsim, kādi darbi būs jāizdara. Esam gatavi darbam," pauda politiķis.
Brigmanis arī uzsvēra, ka ZZS frakcija neesot balsojusi pret Šlesera izdošanu kratīšanai. "Es to kategoriski noraidu. ZZS nebalsoja pret Šlesera izdošanu, un nav tāda frakcijas lēmuma. To darījuši atsevišķi deputāti, un tā bija katra individuāla izpausme."
Ja Saeimas balsojums par atļauju veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā notiktu tagad, tad ZZS deputāti to atbalstītu, norādīja Brigmanis.
Brigmanis skaidroja, ka deputāti pirms balsojuma nav paspējuši kārtīgi iepazīties ar dokumentiem un nav bijis skaidrs, vai tiešām tiesībsargājošās iestādes vēlējušās Šlesera izdošanu.
"Cilvēki gāja uz sēdi nesagatavoti. Pirms tam nebija ne frakcijas, ne koalīcijas sēdes, un viņu priekšā bija dažādas dokumentu versijas. Un sākumā bija slēdziens, ka izdošanu neprasa," sacīja Brigmanis. "Tagad mēs viennozīmīgi balsotu par Šlesera izdošanu."
ZZS frakcijas vadītājs atzina, ka, ja vajadzētu šo lēmumu pārbalsot, tad varētu to darīt. "Tikai tas jāierosina tiem, kam to vajag," viņš piebilda.
Kā ziņots, Saeima 26.maijā nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Šlesera dzīvesvietā.
Par atļauju veikt kratīšanu balsoja 35 "Vienotības" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti, pret šādas atļaujas došanu balsoja septiņi "Par labu Latviju" frakcijas deputāti un deputāti Iveta Grigule (ZZS) un Vitauts Staņa (ZZS). Balsojumā atturējās 37 deputāti - pārējie ZZS deputāti un "Saskaņas centra" frakcija.
Balsojumā nepiedalījās ZZS frakcijas deputāti Dana Reizniece-Ozola, Laimis Šāvējs un Didzis Zemmers, kā arī pats Šlesers.