J.Domburs gan atturas paust savu vērtējumu par Edgara Kota izteikumiem, taču vēloties viņam izteikt atzinību par izteikumiem par likuma regulējumu saistībā ar sabiedrisko mediju saturu, jo jebkura uzmanības pievēršana šim jautājuma esot atzinības vērta.
"Tas kārtējo reizi parāda, ka acīmredzot Kota kungs ir aizmirsis, kur viņš strādā un kāda ir sabiedriskā medija misija," Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Edgara Kota pieļauto iespēju, ka LTV varētu boikotēt politiķus, komentē portāla politika.lv galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko.
D.Petrenko uzsver, ka sabiedriskā medija būtība ir nevis dot politiķiem platformu un dozēt to, bet gan nodarboties ar neatkarīgu žurnālistiku. Tas ietver sevī arī politiķu iztaujāšanu, uzdodot viņiem jautājumus, kas bieži vien ir nepatīkami, lai kritiski izvērtētu politiķu solījumus. Tas, pēc D.Petrenko domām, ir jautājums par žurnālistu profesionalitāti - žurnālisti var jau 10 minūtēs pierādīt, ka kandidāts ir nekompetents, bet var arī dot viņiem vaļu izpausties kaut stundu.
Lai arī E.Kota pieļāvums, ka priekšvēlēšanu laikā LTV varētu boikotēt politiķus, viņu vietā diskusijās aicinot piedalīties ekspertus un sabiedrības pārstāvjus, pirmajā brīdī izklausās pēc "maigi izteikta drauda", tomēr patiesībā tā LTV izdarītu pakalpojumu tiem politiķiem, kuriem ir iespēja savas idejas virzīt caur sev pietuvinātiem medijiem. Tā uzskata RSU žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne.Arī D. Petrenko piekrīt, ka iespējamais politiķu boikots LTV nebūtu politiķu problēma, jo pašlaik daudzi privātie mediji jau nopozicionējušies kā noteiktu politisko spēku atbalstītāji, tāpēc no neatkarīgu politisko debašu trūkuma cietīšot skatītāji.
Laikraksts "Diena" šodien raksta, ka E. Kots nav apmierināts ar valdības lēmumu atņemt LTV valsts apmaksātu apsardzi, ko nodrošināja Valsts policija, kā arī ar Valsts prezidenta rosinājumu jaunajā Elektronisko mediju likumā noteikt, ka Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir konkursa kārtībā jānodod 15% sabiedriskā pasūtījuma komercmedijiem. E. Kots pieļāva - ja turpmāk netiks nodrošināta LTV apsardze un Elektronisko mediju likumā tiks iestrādāti Valsts prezidenta rosināti grozījumi, kas liktu daļu sabiedriskā pasūtījuma naudas nodot komercmedijiem, esot iespēja, ka arī plānotajās LTV priekšvēlēšanu diskusijās politiķu vietā diskutēs tikai eksperti un sabiedrības pārstāvji.
A. Rožukalne uzskata - būtu tikai atzīstami, ja LTV žurnālisti izveidotu arī tādu diskusiju formātu, kurā varētu piedalīties tikai sabiedrības pārstāvji, jo tā tiktu sabalansēti arī informācijas avoti. Taču tikpat nepieciešamas būtu arī politiķu debates sabiedriskajā televīzijā. Tāpēc E. Kota uzstādījumu A. Rožukalne uzskata par absurdu un, viņasprāt, tas liecina, ka ir netīšām izlauzies LTV vadītāja domāšanas veids - ko es tev, to tu man. A. Rožukalne arī netic, ka LTV žurnālisti piekristu šādam politiķu boikotam.
Jau vēstīts, ka LTV naudas trūkuma dēļ neplāno rīkot atsevišķu debašu ciklu. Savukārt LNT vadītājs Andrejs Ēķis, kurš neslēpj atbalstu apvienībai Par labu Latviju!, paudis gatavību pārņemt «milžu cīņas».
«Kad samazinās politiķu uzstāšanās platforma, nauda uzrodas,» komentē E. Kots. Viņš neizslēdz politiķu boikotu LTV, jo «man ir tiesības paust attieksmi». Tas nebūšot E. Kota vienpersonisks, bet LTV kolektīva lēmums, ja netikšot atrisināts apsardzes jautājums un ja deputāti tiešām likumā paredzēs, ka 15% no nacionālā pasūtījuma jānodod komercmedijiem.Apsardze LTV pašai no saviem līdzekļiem jānodrošina no jūlija vidus. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata, ka ar apsardzes algošanu nevajadzētu rasties problēmām, jo LTV ēkas īrē privātfirmas, kas varētu kopīgi algot apsardzi.
(papildināts ar J.Dombura viedokli)