G. Kūtris
norādīja uz šobrīd pastāvošajiem cilvēktiesību standartiem, abstrahējoties
no konkrētās situācijas un Saeimā iesniegtās likuma normas. “Jābūt tomēr iespējamiem citiem risinājumiem, kas skaitītos atbilstoši šai krīzes situācijai, bet šis risinājums nav pensiju samazināšanā”, uzsver G. Kūtris. Viņš arī uzskata, ka šo jautājumu iespējams atrisināt cilvēcīgāk, kaut vai neizmaksājot uzreiz visu pensiju vai tamlīdzīgi, taču īpašumtiesības ir jāsaglabā. G. Kūtris min arī 2002. gada lietu, kur tika pārsūdzēts lēmums par pensijas iesaldēšanu jeb neizmaksāšanu, un uzsver, ka Satversmes tiesā nonākts pie lēmuma, ka šāda rīcība nekādā gadījumā nav uzskatāma par konstitucionālu.
Viņš atgādina, ka Satversmes tiesa jau 2002.gadā pasludināja spriedumu attiecībā uz pensiju nepiešķiršanu strādājošajiem pensionāriem. Tajā Satversmes tiesa konstatēja divus būtiskus trūkumus - regulējums nav samērīgs, jo netiek ņemts vērā strādājošā pensionāra gūto ienākumu apjoms un ierobežojums tiek piemērots attiecībā uz visiem strādājošajiem pensionāriem. Tāpat tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo pensija tiek piešķirta uz mūžu un pensionārs paļaujas uz to, ka viņš katru mēnesi līdz mūža galam saņems noteiktus ienākumus. Šo tiesisko paļāvību īpaši stiprina pasludinātais Satversmes tiesas spriedums, jo norādīja uz spēkā esošā regulējuma nepieļaujamību.
R. Apsītis uzsver, ka pensiju apmēru varētu samazināt tikai un vienīgi tādā gadījumā, kad būtu izsmelti visi valstī esošie līdzekļi un nebūtu pieejami citi risinājumi – piemēram, samazināts maksimālais atalgojuma līmenis valsts pārvaldē.
“Mēs esam pieraduši, ka krīzes apstākļos cilvēktiesības tiek sašaurinātas. Protams, ka, zobus sakožot, esam spiesti rēķināties ar daudz ko, bet 70% tiešām liekas nesamērīgi,” uzskata R.Apsītis. Viņaprāt, ja likumprojekts tiks apstiprināts, daudzi strādājošie pensionāri mēģinās aprēķināt, vai vispār ir vērts strādāt, vai labāk doties pensijā.
Arī pats Apsītis neizslēdz iespēju, ka pēc šāda strādājošo pensiju likmes samazinājuma varētu doties pensijā, jo pēc Apsīša aplēsēm šāds samazinājums viņa pensiju samazinātu par gandrīz 500 latiem. Pērn Apsītim pensijā izmaksāti 11 827,20 lati, liecina Valsts ieņēmuma dienesta (VID) valsts amatpersonu deklarācijā publicētā informācija.
Konkrētu lēmumu gan Apsītis pieņēmis vēl neesot. “Protams, ka arī es parēķināšu, paskaitīšu, padomāšu, bet pagaidām vēl nezinu, kāda būs mana darba alga,” skaidro Apsītis un norāda, ka viņa lēmumu ietekmēšot arī daudzie apgādājamie. Amatpersonas deklarācija liecina, ka amata alga tiesībsargam 2008. gadā kopumā bijusi 39 843,63 lati.
Savukārt finanšu ministrs Einars Repše Saeimas budžeta komisijas sēdē uzsvēra, ka gan Saeimas, gan valdības juristi ir apliecinājuši, ka,
samazinot strādājošajiem pensionāriem pensijas par 70%, tiek ievērots
solidaritātes princips visai sociālajai grupai, un šis lēmums nebūtu
apstrīdams Satversmes tiesā, vēsta aģentūra BNS.
Repše arī pauda neizpratni par to, kā Satversmes tiesa var pieņemt lēmumus, kam ir tieša fiskālā ietekme uz budžetu, ja tā nenorāda, kur ņemt līdzekļus attiecīgo lēmumu izpildei. Finanšu ministrs uzsvēra, ka speciālisti ir strādājuši, lai nodrošinātu solidaritāti un vienlīdzības principus, tādēļ solidārs samazinājums skar veselas sociālās grupas. Viņš arī norādīja, ka šie lēmumi nav patīkami, bet ir nepieciešami, jo citādi nav iespējams nodrošināt budžeta deficīta samazinājumu par 500 miljoniem latu.
Jau vēstīts, ka valdība svētdien vienojās par Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto likumprojektu, ar kuru tiks noteikts, ka vecuma un izdienas pensijas laikā līdz 2012.gada beigām varēs saņemt 90% apmērā, strādājošie pensionāri varēs saņemt pensiju 30% apmērā. LM likumu sagatavojusi, lai ievērotu ceturtdien panākto vienošanos par pensiju un pabalstu samazinājumu. Pati LM arī ir atzīmējusi, ka šī likumprojekta pieņemšana un tajā paredzētās normas par pensiju un pabalstu samazināšanu var tikt apstrīdētas Satversmes tiesā.
Šogad uz pensiju un pabalstu samazināšanas rēķina iecerēts ietaupīt nepilnus 100 miljonus latu, nākamajos gados – vairāk.
(papildināta 1. rindkopa un ar 2. rindkopu)
(papildināta ar 4. un 5. rindkopu)