Viņš sacīja, ka pašlaik Satiksmes ministrijas pārvaldījumā ir kopumā 20,1 tūkstotis kilometru Latvijas ceļu, no kuriem 1653 kilometri ir valsts galvenie autoceļi ar melno segumu, reģionālo ceļu kopgarums ir 5316 kilometri. No tiem 4051 kilometrs ir ar melno segumu, bet 1265 ‒ ar grants segumu. Savukārt no 13,1 tūkstoša vietējo autoceļu ar melno segumu noklāti ir vien 2616 kilometri, bet ar grants segumu ‒ 10,5 tūkstoši.
"Jāteic, ka patlaban 25% jeb 2069 kilometri melnā seguma ceļu ir uzskatāmi par sabrukušiem. Tiem ir vajadzīga nopietna rekonstrukcija. Ja melnā seguma ceļus analizē sīkāk, no šo ceļu kopējā garuma par ļoti labiem ir uzskatāmi tikai 10% ceļu, 17% valsts galveno autoceļu, 7% reģionālo autoceļu un 10% vietējo autoceļu. Ceļa stāvoklis par labu uzskatāms 14% melnā seguma ceļu – 15% valsts galveno autoceļu, 15% reģionālo autoceļu un 13% vietējās nozīmes ceļu. Apmierinoša ceļa sega ir 26% asfaltēto ceļu, tostarp 21% valsts galveno autoceļu, 23% reģionālo autoceļu un 32% vietējās nozīmes ceļu. Savukārt sliktā stāvoklī it 25% asfalta ceļu. No tiem 30% ir valsts galveno autoceļu, 23% reģionālo autoceļu, bet 26% vietējo autoceļu. Ļoti sliktā stāvoklī ir 25% ceļu – 17% valsts galveno ceļu, 32% reģionālo ceļu un 19% vietējās nozīmes ceļu," informēja Pāže.
Viņš atzina, ka krietni sliktāka situācija grants ceļos, no kuriem 38% jeb 4551 kilometrs ir uzskatāms par pilnībā sabrukušu, tostarp 40% reģionālās nozīmes ceļu un 38% vietējo grants ceļu. "Labs stāvoklis ir vien 10% no šo ceļu kopgaruma. No tiem par labiem uzskatāmi 12% reģionālo ceļu un 10% vietējo autoceļu. Par apmierinošiem uzskatāmi 52% no visiem grants ceļiem, tostarp 48% reģionālo ceļu un 52% vietējās nozīmes grants ceļu.
Pēc Pāžes teiktā, pašlaik asfaltēto ceļu remonta deficīts sasniedzis 2,859 miljardus latu, bet grants ceļu remonta deficīts ‒ 1,663 miljardus latu. "Tā ir tā nauda, kurai vajadzētu nonākt līdz autoceļiem kopā ar akcīzi un autotransporta nodokli. Tādējādi pēdējo 20 gadu laikā līdz ceļiem nav nonākusi nauda viena Latvijas gada budžeta apmērā. Lai asfaltēto ceļa segumu uzturētu labā un teicamā stāvoklī, ik gadu normatīvajām segumu atjaunošanas programmām būtu jāaptver 920 kilometri ceļu. Savukārt papildus tam ik gadu vajadzētu rekonstruēt 190 kilometrus ceļu," pavēstīja Pāže.
LVC vadītājs uzsvēra, ka arī Latvijas tilti ir ļoti sliktā stāvoklī. "Liels remontu deficīts uzkrājies arī uz ceļiem esošajos tiltos un pārvados, jo aptuveni 55% šo būvju ir celtas pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Jāteic, ka šo remontu deficītu nav iespējams novērst īsā laika posmā, tāpēc šo tiltu remontiem nepieciešams regulārs finansējums ilgākā laika posmā. Kopumā no 934 tiltiem un pārvadiem labā tehniskā stāvoklī ir 185, apmierinošā – 219, sliktā – 375, bet ļoti sliktā ‒ 155 tilti un pārvadi. Tādējādi katru gadu būtu jārekonstruē ne mazāk par 20 tiltiem," norādīja Pāže.
LVC izveidots 2004.gada nogalē un pieder valstij. LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. Pēc "Lursoft" informācijas, 2009.gadā LVC strādāja ar 7,404 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 23,6% mazāk nekā 2008.gadā, savukārt LVC peļņa bija 37,4 tūkstoši latu, kas ir pieaugums par 48,6%.