"Latvija nav izniekojusi krīzes radīto iespēju uzsākt nepieciešamās reformas, palielinot valsts pārvaldes efektivitāti, taču liels darbs vēl priekšā, tajā skaitā izglītībā, valsts aktīvu pārvaldībā," norāda premjers.
No valsts ilgtermiņa izaugsmes viedokļa svarīgi, ka izdevies diversificēt ekonomikas struktūru, tās pamatā liekot ražošanu un eksportu - nozares, kas spēj nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi, norāda premjers. "Tāpat izdevies būtiski uzlabot uzņēmējdarbības vidi - pērn Pasaules Bankas pētījumā par uzņēmējdarbības vides atvērtību Latvija ierindojās augstajā 21.vietā pasaulē, apsteidzot Igauniju un Lietuvu. Šis darbs ir jāturpina, lai nākamajos gados Latvija būtu starp 20 biznesam draudzīgākajām valstīm pasaulē," uzsver premjers.
Statistikas dati apliecina, ka Latvijas attīstību - aug kā apstrādes rūpniecības, tā eksporta apjomi. Saglabājot tālredzīgu un disciplinētu politiku nešaubos, ka tuvākajos gados Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Ziemeļvalstīm veidos stabilāko un dinamiskāko reģionu Eiropā.
"Kā būtisku panākumu saskatu arī paveikto tiesiskuma nostiprināšanā, izveidojot caurredzamu partiju finansēšanas modeli, ieviešot sākumdeklarācijas un īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Tāpat svarīgi, ka pērnā gada decembrī noslēdzām trīs gadus ilgušo startptautisko aizdevumu programmu, atgūstot finansiālo patstāvību un stiprinot savu reputāciju starptautiskās sabiedrības acīs.
Turpmāk lielāka uzmanība jāvelta sabiedrības noslāņošanās mazināšanai, bezdarbnieku ātrākai atgriešanai darba tirgū un jaunu darba vietu radīšanai, īpašas investīcijas paredzot reģioniem," komentē V.Dombrovskis.
Viņš arī uzsver, ka daudz lielāka uzmanība arī jāvelta sabiedrības saliedētības veicināšanai, "jo diemžēl nav izdevies novērst radikāļu sabiedrības šķelšanas aktivitātes".