Profesorus aizskar, ka LU rektors nostājas filozofijas studenta pusē

Viņi uzskata, ka publiski paustajām aizdomām nav pierādījumu.“Viens LU 2.kursa filozofu puisis spulgām acīm sniedz citus cilvēkus apmelojošas intervijas un, kas vēl dīvaināk, kļūst par LU rektora aizstāvētu varoni,” intervijā saka M.Kūle.“Jautājums – ja rektors ir devis rīkojumu Ētikas komisijai, tad laikam viņš uztur apsūdzību. Rektoram būtu mūs jāuzaicina un jāizrunājas. Pagaidām tas nav noticis,” saka I.Šuvajevs. Jau ziņots, ka M.Auziņš ir uzdevis Ētikas komisijai izpētīt, vai profesoru tulkotie Imanuela Kanta darbi ir uzskatāmi par plaģiātu. Viņš publiski intervijās teicis, ka nesaskata studenta rīcībā smagi sodāmu faktu. Viņš arī izteicies, ka Latvijas studenti ir remdenāki nekā studenti ārvalstīs, un viņu pārsteidzot universitātes mācībspēku reakcija.“Atceramies studentu ārdīšanos Francijā, un citur, kad tie sāka demolēt klasiskās vērtības, pieprasīdami mainīt sapelējušo un veco profesūru un programmas. Tas viņiem beidzās ar kaunu, jo revolūcijās mēdz būt maz saprāta, bet daudz neprāta, kad vadībā nonāk ar šizofrēniju vai citām kaitēm apveltītie,” komentēja M.Kūle. “Nekādi argumenti netiek minēti. Nē, nē vispār jau esot tikai aizdomas. Tad aizdomas pārvēršanas par kritisku viedokli, publisku kritiku; melošana un apmelošana kļūst par demokrātijas mācīšanos. Vai ļauts jautāt – kurš ir atbildīgs par meliem, melīgumu un to izplatīšanu?” intervijā uzsver I.Šuvajevs.Par Armanda Leimaņa, kas rakstījis vēstuli par profesoru plaģiātismu, vienlaikus aizsākot arī diskusiju par filozofijas studiju kvalitāti, uzrakstīta vēstule LU Goda tiesai. Iesniegumu parakstījuši 53 citi studenti, kuri uzskata, ka studiju programma nav radikāli jāmaina.