SC līderis Nils Ušakovs norādīja, ka SC šīs vērtības konceptuāli atbalsta, bet par atsevišķiem punktiem jādiskutē, piemēram, par pensiju indeksācijas termiņiem.
Savukārt VL-TB/LNNK norāda, ka Vienotība un ZRP vēlamo uzdodot par esošo un abu politisko spēku izveidotā vērtību deklarācija ir pamats tālākai diskusijai, ne vairāk.
Vairums dokumentā ietverto principu pilnībā apmierinot nacionālo apvienību, taču ir arī jautājumi, kur VL-TB/LNNK piedāvātu atšķirīgu redzējumu un/vai kur būtu nepieciešama smalkāka iepazīšanās ar formulējumu interpretāciju. Īpaši neskaidrības radušās, aplūkojot sadaļu par saliedētu sabiedrību un nacionālo identitāti, par ko nacionālā apvienība labprāt gatava diskutēt.
Nacionālā apvienība vēlas precizēt tekstu, kas saistīts ar Latvijas pilsoņu un nepilsoņu juridisko un morālo atbildību saistībā ar okupācijas sekām. Neesot noslēpums, ka Latvijas iedzīvotāju vidū ir cilvēki, kas ir aktīvi sadarbojušies ar okupācijas varu, sekmējuši rusifikācijas politiku un pretojušies Latvijas neatkarības atjaunošanai. "Nevaram izslēgt, ka Latvijā uzturas personas, kas sadarbojušās ar okupācijas režīmu, arī veicot noziegumus pret cilvēkiem. Latvijas politiķi nav tiesīgi tautas vietā lemt par šo konkrēto personu morālo un juridisko atbildību," norāda VL-TB/LNNK valde.
Nacionālā apvienība uzskata, ka vēstījuma patiesā būtība ir pateikt, ka tie Latvijā dzīvojoši cittautieši, kas ir lojāli Latvijai, latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai un latviskumam kā sabiedrības saliedēšanās pamatam, ir piederīgi Latvijai neatkarīgi no etniskās izcelsmes vai vēsturiskiem ieceļošanas apstākļiem. Tāpēc VL-TB/LNNK piedāvā šādā veidā precizēt formulējumu, lai nedotu pamatu pretrunīgām spekulācijām un interpretācijām.
ZRP un Vienotība SC un nacionālajai apvienībai šajā dokumentā piedāvājusi atzīt, ka "okupācija bija, okupantu nav".
Dokumentā politiskajiem spēkiem tiek piedāvāts apņemties turpināt konsekventi īstenot 1918.gadā proklamētās Latvijas Republikas valstiskās nepārtrauktības doktrīnu, kas balstās 1922.gadā pieņemtajā Satversmē, 1990.gada 4.maija Deklarācijā "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" un Satversmes tiesas spriedumos, kuros atzīts PSRS veiktās agresijas, okupācijas un aneksijas prettiesiskums.
Tāpat tiek piedāvāts atzīt, ka šodien Latvijā dzīvojošie pilsoņi un nepilsoņi nav nedz juridiski, nedz morāli atbildīgi par Latvijas okupāciju un tās izraisītajām sekām. Likumā noteiktais Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesiskais statuss netiktu pārskatīts un nepilsoņu tiesību loks netiktu sašaurināts.
"Mēs uzskatām, ka Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt ilgtspējīgu latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Valstij ir jāpiedalās Latvijas tautas kulturālās daudzveidības un mazākumtautību kultūru saglabāšanā. Latviešu valodai kā vienīgajai valsts un oficiālajai valodai ir jākļūst par visu iedzīvotāju sabiedriskās saziņas valodu, tās lietošana sabiedriskajā telpā ir jāpaplašina," norādīts dokumentā.
SC un nacionālai apvienībai tiek piedāvāts atzīt, ka totalitāro režīmu noziegumu sekas ir pārvaramas, ja šie noziegumi ir apzināti, nosodīti un iekļauti uz patiesiem faktiem balstītā saliedētā sociālajā atmiņā.
"Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības arvien ciešāka integrācija ir Latvijas un Eiropas izaugsmes un konkurētspējas priekšnoteikums. Visas mūsu rīcībpolitikas balstīsies uz stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes principiem," teikts priekšlikumu projektā.
Kā kopīgas vērtības iespējamās koalīcijas partneriem piedāvāts atzīt, ka "mūsu kopīgais mērķis ir Latvijas kā tiesiskas, eiropeiskas un nacionālas valsts attīstība, ilgtspējīga izaugsme, globālā konkurētspēja un saliedēta, pilsoniska un iekļaujoša sabiedrība".
Kā ziņots, ZRP un Vienotība piektdien vienojušās turpināt runāt par koalīcijas veidošanu no trim politiskajiem spēkiem, par trešo partneri pieaicinot SC vai VL-TB/LNNK. Šodien tika atzīts, ka izgāzusies gan iecere par četru partiju koalīciju, gan modelis "2+2", kur koalīciju veidotu ZRP un Vienotība, bet ar SC un nacionālo apvienību tiktu slēgti sadarbības līgumi.