Līdz jaunā Saeimas prezidija ievēlēšanai parlamenta sēdi vada 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. Vēsturē ir bijuši gadījumi, kad iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs nav ievēlēts nākamajā parlamenta sasaukumā, taču G.daudze ir guvis vēlētāju uzticību.
"Vēlos apliecināt, ka savu izvēli jau esmu izdarījis, balstoties uz iepriekš izvirzītajiem kritērijiem un 10.Saeimas vēlēšanās izteikto Latvijas pilsoņu uzticību. Manis izvirzītais kandidāts valdības vadītāja amatam būs Valdis Dombrovskis," Saeimas sēdē paziņoja V.Zatlers.
"Taču gribu uzsvērt, ka vēlētāju un Valsts prezidenta uzticība ir dota kredītā, kurš būs jāatpelna sūrā un grūtā darbā. Pirmais no šiem grūtajiem darbiem būs 2011.gada valsts budžets un valdības piedāvājums valsts ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai. Jaunveidojamas valdības redzējums par to, kādiem jautājumiem ir jāatspoguļo valdības deklarācija un tie jāatspoguļo ar pietiekošu konkrētības un detalizētības pakāpi," teica Valsts prezidents.
Par iepriekšējās valdības vadītāju V.Dombrovskis kļuva 2009.gada 12.martā.
Fiziku un ekonomiku studējušais V.Dombrovskis politikā parādījās 2002.gadā, kad izveidojās Einara Repšes vadītā partija Jaunais laiks. Līdz tam viņš četrus gadus bija strādājis E.Repšes vadītajā Latvijas Bankā. JL uzvarot 8.Saeimas vēlēšanās, arī V.Dombrovskis ieguva vēlētāju uzticību. Parlamenta deputāta krēslā gan viņš nesēdās, jo kļuva par finanšu ministru E.Repšes veidotajā valdībā.
Viņa darbošanās laikā ministrija spēra vairākus pretrunīgi vērtētus soļus. Kritiku raisīja viņa lēmums atstādināt no amata VID direktoru Andreju Sončiku. Vēl V.Dombrovska kontā bija arī Valsts nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektora Kalvja Briča atstādināšana saistībā ar nesamērīgi dārgā "policijas kvartāla" izbūvi.
2004.gadā V.Dombrovskis tika ievēlēts Eiropas Parlamentā, kur darbojās finanšu jomā. Bez iesaistīšanās budžeta izstrādē kā savu panākumu viņš pats minēja panākto taupības režīma ieviešanu parlamentā.
Par Latvijas valdības vadītāju V.Dombrovskis kļuva sarežģītā laikā, kad Latvija atradās spēcīgā finanšu krīzē un bija nepieciešama pamatīga budžeta konsolidācija, lai varētu saņemt starptautisko aizdevumu. Budžeta deficīts tika samazināts par 500 miljoniem latu, griežot arī pensijas. Šī bija lieta, ko visvairāk pārmeta V.Dombrovskim un Jaunajam laikam, jo pŗn pirms pašvaldību vēlēšanām netika atklāts, ka finanšu taupība skars arī pensionārus, bet pēc vēlēšanām izrādījās citādi. Tiesa gan, pēc Satversmes tiesas sprieduma ieturēto pensiju naudu pensionāriem atmaksāja atpakaļ.