Aptauja: 41% Latvijas iedzīvotāju finansiālas problēmas risina ar aizņēmumu

Ko nozīmē uzkrājumi- vai tie uzkrājumi ir noguldījumi privātbankās ar procentu likmēm 3.2- 4.2%. Tas nozīmē, ka inflācijas rezultātā persona, veidojot uzkrājumu, zaudē ne mazāk kā pusi un uzdāvina šo pusi bankām. Personas tiek aicinātas uzkrāt, uzkrāt procentu noguldījumus bankās un brīvprātīgi uzdāvināt bankai 2.2- 4 % no faktiskās inflācijas starpības un vēl papildu ienākumus par kapitāla izmantošanu. Tas ir ļoti labs bizness. Un varbūt laiks izbeigt šo valstij nerentablo biznesa praksi ar drošības ilūziju par banku garantēto uzkrājuma peļņu. lietderīgāk ir aizdot valstij tieši ekonomikas attīstībai ilgtermiņā. Nav saprotams, kāpēs iedzīvotājiem jārūpējās par banku apgrozījuma dinamiku un planveida peļņu. Un , aizdodot ilgtermiņā valstij, var izstrādāt piemerojamos kritērijus gan nodokļu un nodevu atlaidēm, gan veselības aprūpei. Bet laikam privātbankas un to eksperti nosaka Latvijas valstij, ka investīcijas un finansējumi jāvirza caur privātbankām. Kāpēc? lai palielinātu banku peļņu par šo finansejumu un investīciju maksājumu apkalpošanu? Un laikam savādāk nemaz nemāca topošiem finansistiem , ekonomistiem , uzņemējiem, projektu vadītājiem. Un pieradina tie domas par privātbanku neaizvietojamību.Un cik īstenībā maksā sī "neaizvietojamiba"?

Kā mani tracina šie gudrie teksti par uzkrājumu veidošanu! Tas jau izklausās kā zaimošana, ņemot vērā cilvēku ienākumus un dzīves dārdzību. Protams, pēc visiem likumiem tas ir pareizi - veidot uzkrājumus, bet kā to lai paveic, ja ar grūtībām var iztikt no algas līdz algai??? Un no kā iekrāt tiem, kam nav darba?? Jo īpaši mani uzjautrināja frāze "pat nelieli naudas uzkrājumi vienas līdz triju mēnešalgu apmērā ģimenēm nozīmē drošības spilvenu neparedzētās finanšu situācijās". Uzkrājumi 1-3 algu apmērā ir nevis nelieli, bet gan ievērojami uzkrājumi, diemžēl tas ir neiespējami. Tāpēc jau tik daudzām ģimenēm nav uzkrājumu, jo tas vienkārši nav iespējams. Kad lielie speci to beidzot sapratīs?!

Neēd šodien, neēd rīt, taupi šodien , taupi rīt! Neēd gadu, neēd divus, taupi gadu, taupi divus!:)))

Ja jau tik daudz apbēdinātu respondentu portālā ar zīmīgu nosaukumu "gudriem.lv", cik tādu portālā "muļķiem.lv". Pats savos 60+ NEKAD neesmu kritis kārdinājumā aizņemties. Kaut pamatā pelnīju labi, taču bija arī pavisam plāni periodi.

Tas tikai pierāda,ka,neskatoties uz krīzi,41% Latvijas iedzīvotāju prātiņa vairāk nav palicis.Ir gan problēmu risināšana,ar katru aizņemšanos ielīst par 15% gadā dziļākā bedrē.Vajag jau rēķināt arī to,ka aizņemoties 1Ls būs jāatdod 1,15Ls

Kad bankas pārstās zagt, izsniedzot kredītus līdz pat 27% gadā?