Kā šodien preses brīfingā pēc tikšanās ar Igaunijas aizsardzības ministru Martu Lāru sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), sākotnēji katrai valstij jāizlemj par aktuālāko iepirkumu militārajā jomā, tad visiem kopīgi jāvienojas un pie pozitīva lēmuma var veikt kopīgu iegādi. Tā varot būt gan maza un ļoti dārga lieta, gan ļoti liela, bet ne tik dārga lieta. Pabriks pagaidām atteicās runāt par konkrētiem projektiem, vien piebilda, ka šā gada laikā galvenajiem virzieniem vajadzētu būt skaidriem.
Lārs preses brīfingā atzina, ka Baltijas valstis ir daudz ko mācījušās no vēstures. "Mēs zinām, ka 40.gados Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri neatrada vienotu valodu, kā rezultātā visas trīs Baltijas valstis zaudēja neatkarību. No kļūdām mācās, tāpēc kopš neatkarības atjaunošanas mūsu sadarbība bijusi ļoti cieša," uzsvēra ministrs. Viņaprāt, mūsdienu mainīgajā pasaulē ciešai sadarbībai ir liela nozīme.
Viena no aktuālajām sadarbības formām ir kiberaizsardzība, teica Lārs. Viņš pastāstīja, ka Kiberaizsardzības Izcilības centrā Igaunijā strādā arī viens Latvijas speciālists, tādējādi pierādot, ka abas kaimiņvalstis veiksmīgi sadarbojas arī šajā jaunajā, nozīmīgajā NATO projektā.
Tāpat pastāv arī nozīmīga sadarbība starp Latvijas un Igaunijas aizsardzības ministrijām - Latvijas eksperti strādā Igaunijas Aizsardzības ministrijā, savukārt Igaunijas eksperti - Latvijas Aizsardzības ministrijā. Tas uzlabojot sadarbību un sapratni abu valstu aizsardzības ekspertu vidū.
Lārs atzina, ka priecājoties par jaunumiem - par Latvijas iespējamo pieaugumu aizsardzības budžetā, izsakot cerību, ka šie plāni īstenosies. "Tas ir nozīmīgi ne tikai Latvijas aizsardzības jomai, bet arī visu triju Baltijas valstu aizsardzībai. Ja Latvijai izdosies palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprpdukta, tas būs liels ieguldījums mūsu kopējā drošībā," uzsvēra Lārs.
Amatpersonas tikšanās laikā pārrunāja arī Čikāgas samita dienaskārtības jautājumus. Abi ministri atzina, ka galvenais Baltijas valstis interesējošais jautājums ir patrulēšana NATO gaisa telpā virs Baltijas. Igaunijas un Latvijas viedoklis šajā jautājumā sakrītot. Lārs sacīja, ka Igaunija vēlas, lai tiktu piedāvāts ilgtermiņa risinājums, kas būtu produktīvs un efektīvs. Šis ir jautājums, kurā visām trim Baltijas valstīm jāsadarbojas. Patrulēšana gaisa telpā virs Baltijas valstīm ir NATO misija, tā ir pirmkārt un galvenokārt NATO atbildība, un tas nedrīkst mainīties, uzsvēra kaimiņvalsts aizsardzības ministrs.