Katru pavasari Bruknas kopiena, kuru veido cilvēki, kas ar darbu un lūgšanām cenšas pārvarēt dažadas atkarības, kurina podnieku cepli.
Ceplī liek darbus, kas tapuši plenērā, ko tradicionāli vada Pūdnīku skūlas meistars Ēvalds Vasilevskis. Svēpētā jeb dūmotā, melnā keramika rūdās ar malku kurināmā "bedres" tipa ceplī. Meistars priecājas, ja kādam "iekrīt" māla darbu mīlestības dzirksts. Kopienas ļaudīm tā ir iespēja darīt ko radošu no ikdienas atšķirīgu. Vīri jau otro gadu ceļ Apustuļu kapellu, jo muižas pagrabā izbūvētā kļuvusi par šauru. Katrs ārsienu apadarē iemūrētais dolomīta ķieģelis ir ar mīlestību un rokām darināts. "Katrs muižas viesis var izkalt savu ķieģeli, iemūrēt to sienā un palīdzēt kopienai uzcelt savu baznīcu," saka Bruknas dvēsele - priesteris Andrejs Mediņš. Imants, kurš kopienā jau trešo gadu, saka, ka akmens kalšana māca pacietību, tiko pasteidzies – stūris nost – jāsāk viss no sākuma.
Iecavas Mūzikas skolas koris un koklētājas noslēdza cepļa svētkus, pieskandinot muižas lielo zāli ar dziesmām, dažas no kurām tiks atskaņotas arī Dziesmu svētkos. Kopienas ļaudis bija sarūpējuši cienastu "Bruknas gaumē" – auksto skābeņu zupu, rabarberu klimpas, plātsmaizi un piparmētru tēju. Sprakšķēja malka lielajā kamīnā, cilvēki dalījās priekos un bēdās.