J.Dūklavs informēja, ka Zemkopības ministrija un lauksaimnieki nepiekrīt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam par tiešo maksājumu izlīdzināšanu 2014.-2020.gadam, portālam norādīja Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Ministrs uzsvēra, ka EK nav ņēmusi vērā jau iepriekš apspriestos objektīvos kritērijus, bet gan piedāvājusi minimāli pārdalīt finansējumu starp dalībvalstīm.
"Tādējādi tiek diskriminēti Latvijas zemnieki ES kopējā tirgū, tā veidojot nevienlīdzīgu konkurenci un pat apdraudot mūsu lauksaimniecības nozaru turpmāku pastāvēšanu", atzina J.Dūklavs.
Jau ziņots, ka EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kuras tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa - 269 eiro par hektāru - uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zem ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Lai gan EK savā priekšlikumā precīzi nenosauc konkrētu finansējuma apjomu, ko ES dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu par vienu hektāru, pēc Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem, kuri veikti pēc EK piedāvātās metodikas, nozīmē to, ka Latvijas lauksaimnieki papildus jau esošajiem tiešajiem maksājumiem saņemtu klāt tikai aptuveni 50 eiro.
Šobrīd Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - zemnieki saņem viszemākos maksājumus starp ES dalībvalstīm. Arī Ministru prezidents sarunā uzsvēra, ka Latvijas lauksaimniekiem tiešie maksājumi nedrīkstētu būt zemāki par 200 eiro par hektāru.
"Vienmēr esmu paudis Latvijas nostāju šajā jautājumā un nekad no tās neatkāpšos - tiešo maksājumu sistēmai pēc 2013. gada ir jābūt taisnīgai un godīgai pret visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem. Tāpēc turpināsim uzstāt, lai EK ievēro taisnīguma un godīguma principu šajā tiešo maksājumu sadalē, lai mūsu lauksaimnieki būtu līdzvērtīgi konkurenti pārējo dalībvalstu lauksaimniekiem", teica zemkopības ministrs. Jau tuvākajā laikā zemkopības ministrs iecerējis tikties ar Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministriem, lai lemtu par kopīgu sadarbību lauksaimniekiem pieņemama lēmuma panākšanai.
Gala lēmumu par ES daudzgadu budžetu pieņems ES dalībvalstu Ministru prezidenti, ņemot vērā Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta viedokli.