Eksperti vērtē Valda Zatlera rīkoto pasākumu Likteņdārzā

Brigita Rozenbrika, svinīgo pasākumu, koncertu, masu pasākumu producente: Pati Likteņdārzā nebiju, jo laiks ir saplānots jau stipri uz priekšu, bet ziņas par šo pasākumu bija salīdzinoši nesen. Tīri cilvēciski pasākums ir jauks un daudz tuvāks kā tradicionālās atvadu balles, tāpēc to vērtēju pozitīvi. Tā nozīmi rādīs laiks, jo galvenais ir vēlme un nepieciešamība būt klāt – pati vieta, Likteņdārzs, jau norāda, ka turp jādodas pēc paša aicinājuma.Sergejs Kruks, komunikāciju eksperts: Valdis Zatlers ar šo pasākumu tikai aizvien vairāk ieiet populitiskajā gultnē. Arī pats saņēmu ielūgumu e-pastā, un redzams, ka aicināta visa tauta. Ar šo aktu viņš sarauj saites ar politisko eliti, bet apelē pie vēlētāja, kas tomēr ir liekulība. To vērtētu citādi, ja kas līdzīgs būtu noticis agrāk, ja būtu noticis regulāri, bet tagad... Zatlers patlaban pārzīmē tēlu, lai atstātu drusku vairāk rindiņu par sevi vēsturē. Uzskatu, ka iepriekšējos četros gados viņš nedarbojās pietiekami aktīvi un viņam nav savākta spēcīga profesionāļu komanda, kas, jāatzīst, nebija arī Vairai Vīķei-Freibergai. Tāpat redzams, ka viņš nāk klajā ar visai dīvainiem paziņojumiem, parādot, ka viņš nesaprot politiskos procesus – viņš runā par morāli un jauniem cilvēkiem, bet, ja vēlas kādas izmaiņas, tad jārunā par spēcīgām institūcijām. Pasākums ir tikai viens elements no uzsāktās sabiedrisko attiecību kampaņas imidža veidošanai. Te man nāk prātā Latviešu folklorā tik pazīstamai Lāčplēša tēls – cik ātri parādās, tik ātri arī pazūd. Tādi bija arī Repše, Šķēle, arī Vīķe-Freiberga, par spīti savai popularitātei, jo arī viņa bēga no konkrēta viedokļa paušanas.Andris Sprūds, politologs: Uz pasākumu doma bija braukt arī pašiem, bet tomēr netikām. Kopumā to uztveru pozitīvi, bet jāskatās, kā prezidentūra sākās un kā tā beidzas. Tagad ir emocionālais pasākums, ir jūtama tautas vēlme pēc pārmaiņām, un šajā pasākumā piedalās inteliģence, kas ir pozitīvi. No otras puses jāskatās, kā tas spēs izmainīt politisko kultūru, institūciju un partiju savstarpējo sadarbību, kas ir galvenais mūsu politikas klupšanas akmens. Tagad nepieciešamais emocionālais lādiņš ir panākts un tas, ka viņš ar šo atvadu pasākumu devās ārpus Rīgs pils – tuvāk pie tautas -, to tikai vēl vairāk papildina. Kāda tam ir vērtība, vai Zatlers spēs nest baļķi, kuru pats pacēlis, redzēsim pēc mēnešiem diviem, bet ilgtermiņā pēc pāris gadiem. Jāatceras, ka līdzīgs emocionālais pacēlums bija barikāžu laikā, kaut kas līdzīgs gaisā bija jūtams arī 2002. gadā, kad nāca Repše – tagad atkal ir sākusies kārtējā desmitgade un ir pacēlums. Par to, vai ilgtermiņā būs šī pievienotā vērtība, liek šaubīties jau pagājušie 4 prezidentūras gadi, bet cepuri nost prezidenta uzsāktajai diskusijai par Latvijas nākotni. Viņš tagad ir nonācis tajā popularitātes līmenī kādā reiz bija Vaira Vīķe Freiberga, bet viņa popularitāti ieguva jau uzreiz. Lai gan prezidentūrai tās ir beigas, varbūt tas ir sākums kam jaunam. Man tas ir emocionāli labi un patīkami, bet tā vēl nav nepieciešamā atbilde tam, vai kas mainīsies.Ēriks Stendzinieks, reklāmas eksperts: Pats saņēmu ielūgumu un uzskatu, ka katram personīgi ir jāpasakās prezidentam par viņa prezidentūras termiņu. Viņa nodomi rīkojot šo pasākumu manis pēc var būt vistīrākie, bet ja kārtējo reizi parādās tie cilvēki, hroniskie atmodas nesēji, kā, piemēram, Māra Zālīte, kas jau kuro reizi aicina Antiņu sakaut sliktos spēkus, tad man metas šķērmi. Tas arī lielā mērā bija iemesls, kāpēc uz šo pasākumu nedevos. Ja vērtē kopējo kontekstu, es tur nebūtu tikai Stendzinieks-reklāmists, bet Stendzinieks, kas saistīts ar politiskajiem spēkiem, un uz mani šķībi skatītos. Tam negribēju pakļaut ne sevi, ne savu ģimeni. Tā jau ir normāli, ka prezidenti atvadās, bet nedomāju, ka tik normāli bija atlaist saeimu, jo tagad tas ir priekšvēlēšanu laiks. Nemaz nezinu, vai nebūs jāvērtē arī Prezidenta kancelejas darbs, kas interpretējams gan kā atvadu pasākuma sarīkošana, gan resoru izmantošana personīgas politikās kampaņas ietvaros.