Tagad viņam pievienojusies Tikkija. Daži kucēni aug arī Igaunijā un Lietuvā. Rodeo un Tikkijas saimniece Marta Necka nevēlētos, ka Katahulas leopardsuņus to skaistuma un neparastuma dēļ iegādātos cilvēki, kuri nepainteresējas par šķirnes vajadzībām un īpašībām, tāpēc ar atlētiskajiem un strādīgajiem suņiem nespēs tikt galā.
Foto pie sienas
Stiprā vēja un aukstuma dēļ lūdzu Dailes teātra vadību atvēlēt skatītāju foajē kā tikšanās vietu ar suņiem un viņu saimnieci Martu Necku. Abi Katahulas leopardsuņi, kā juzdami, ka zālē rit ģenerālmēģinājums, uzvedās pavisam klusu. Uzmanību piesaistīja divarpus gadu vecā, spēcīgā un modrā Rodeo brīnumainās acis. Katra it kā pa diagonāli sadalīta stikla (zilā) un brūnā krāsā. Lāsumi uz Rodeo kažoka atgādina marmora rakstu uz leoparda ādas. Marta iesaka nogaidīt – kad Rodeo mani izzinās apostot, pats izrādīs laipnību. Katahulas leopardsuns nav agresīvs, bet pret svešiniekiem piesardzīgs.
Marta stāsta: "Man no bērnības ģimenē bija aitu suņi. Kad piedzimu, to bija veseli trīs. Pirms desmit gadiem internetā ieraudzīju nereāli skaistu suni, izdrukāju viņa foto un piekāru pie sienas. Kad pirms trim gadiem mans aitu suns nomira, nolēmu, ka vajadzētu citas šķirnes pārstāvi. Ierunājos draudzenēm par savu sapni iegādāties Katahulas leopardsuni, bet viņas domāja, ka man piemērotāks būtu karaliskais pūdelis. Lieta tā, ka esmu profesionāla grūmere – suņu friziere. Mani frizētie suņi piedalījušies lielās starptautiskās izstādēs un guvuši balvas. Atbildēju, ka mājās gribu atpūsties, nevis frizēt suņus, un katahulieši ir īsspalvaini. Mans lēmums bija negrozāms.
Izzināju visu iespējamo par man tīkamajiem suņiem. Internetā noskaidroju šķirnes audzētavu Slovākijā un sāku ar to sarakstīties. Retas šķirnes suņa iegāde ir resursu darbietilpīgs process. Tas prasa gan laiku, gan naudu. Dažkārt rindā uz kucēnu jāgaida ļoti ilgi, jāievieš uzticība audzētājā, lai kucēns tiktu pārdots uz ārzemēm. Bija jāpilda dažādi testi. Audzētājus interesēja, kādi sunim būs dzīves apstākļi, vai man būs iespējams veltīt viņam pietiekami daudz laika. Kad audzētavā piedzima desmit kucēni, pārdošanā izlika tikai divus – Reindžeru, kurš aizceļoja uz Angliju, un pastarīti Rodeo. Divarpus gadu laikā viņš izaudzis par metiena skaistāko suni."
Kur viens, tur arī divi
Kad Rodeo bija pusotra gada, Marta nolēma iegādāties otru suni, bet audzētāji brīdināja, ka katahuliešu puiši ne visai labi satiek savā starpā. Rodeo draugos labāk būtu ņemt sieviešu kārtas pārstāvi.
Tikkija atvesta no audzētavas Šehenā, kas atrodas Vācijas dienvidos. Martai nebija tiesības izvēlēties kucēnu. To izraudzījās audzētāja, ņemot vērā apstākļus, kādos suns dzīvos, un saimnieka raksturu. Katahuliešu apmatojums mēdz būt dažādās krāsās – zilganpelēks leoparda raksta, plankumains, svītrains, lāsumains vienkrāsains melns, brūns, sarkans u. c. Tikkija ir melna. Viņa jau ir desmit mēnešus veca, bet sākums jaunajās mājās abiem suņiem nebija rožains. Marta smaidot atceras: "Pirmā nedēļa mums pagāja kā kaujas laukā, jo Rodeo uzreiz saprata, ka viņš vairs nebūs ģimenes vienīgais mīlulis, un nolēma par savu vietu pacīnīties. Taču Tikkija bija mīlīga un piekāpīga, un Rodeo nekas cits neatlika, kā samierināties ar jaunpienācēju. Tagad abi ir labākie draugi, un cerams, ka pēc pāris gadiem viņiem būs izcili kucēni. Pagaidām abu attiecības ir kā tēvam ar meitu. Kad Tikkijai bija pirmā meklēšanās, problēmu atrisinājām vienkārši – es ar kucīti aizbraucu uz ārpilsētas māju, bet mans draugs ar Rodeo palika pilsētā."
Indiāņu darba suns
Katahulas leopardsuņu dzimtene ir Amerika, kur pirms vairākiem gadsimtiem eiropiešu ieceļotāju atvestie un atstātie mastifi, greihaundi un boseroni sakrustojās ar vietējiem suņiem. Indiāņiem vajadzēja suni darbam, nevis mājas mīluļa godam. Daudzu gadu gaitā tika izkopta katahuliešu suņu – liellopu ganu, mednieku, pēdu dzinēju, teritorijas un savu saimnieku māju sargātāju – īpašības (katahula indiāņu valodā nozīmē "ezera cilvēki" – red.). Izvēloties labākos no labākajiem un nogalinot vārguļus, tika izveidota atlētiska un spēcīga suņu šķirne ar izcilām darbaspējām, lieliski cilvēka kompanjoni. Amerika apbrīnoja katahuliešus, un 20. gs. sākumā medībās ar viņiem bieži gāja ASV prezidents Teodors Rūzvelts. 1979. gadā Katahulas leopardsuņi tika atzīti par Luiziānas štata šķirni.
Marta Necka pārliecināta, ka par strādīgo Katahulas leopardsuņu iegādāšanos savā īpašumā nav ieteicams domāt flegmatiskiem cilvēkiem, kuri vislabprātāk mīl zvilnēt uz dīvāna ar grāmatu rokās, nevis dodas garās pastaigās jebkuros laika apstākļos. Martu māc šaubas, ka katahuliešus var piemeklēt haskiju un malamutu liktenis, kurus cilvēki bieži iegādājas valdzinošo zilo acu dēļ, bet tad no tiem atsakās, jo zilacainis graujot māju un mūkot projām: "Spēcīgiem suņiem nepieciešama nopietna apmācība un regulāra fiziska slodze. Es dzīvoju Rīgā, un man ir māja ārpus pilsētas. Ar suņiem bieži braucam uz tāliem mežiem un vientuļām cilvēku neapmeklētām pludmalēm. Katahuliešiem ir ļoti laba oža, un mežā es viņus bez GPS aprīkojuma (globālā pozicionēšanas sistēma – red.) vaļā nelaižu, jo, kad tie uzņem pēdas, tad skrien kā vējš!"
Suņi nesmird pēc suņa
Saprotu, kāpēc pirms fotografēšanās Marta suņiem no trauka izbaroja vistas gaļu. Pēc iznašķēšanās abi skaistuļi mierīgi pozēja, kā vien Kristaps vēlējās. Marta uzsver, ka audzināšanā svarīgs kontakts ar saimnieku un viņa konsekvence. Abi viņas suņi ar saimnieci guļot vienā gultā. Marta smej: "Man būs tik daudz suņu, cik būs vietu gultā! Ja vietas nepietiks, nopirkšu lielāku gultu."
Pēc Martas drauga vēlēšanās Rodeo un Tikkija ēdienreizēs kopā ar saimniekiem sēž pie galda. Marta saka: "Rodeo kā karalis pie galda var nosēdēt pat divas stundas, bet Tikkijai tas vēl pagrūti, jo pārāk jauna. Taču viņa labi zina komandu – vietā!, kas būs jāpilda, ja nepratīs uzvesties."
Abu suņu saimniece ir svaigas barības piekritēja: "Uz iepakojuma ražotāji var sarakstīt visu, ko vien vēlas, bet es nezinu, ko īsti satur sausā barība un konservi. Savu suņu bļodās lieku svaigu gaļu, subproduktus, dārzeņus. Esmu pārliecināta, ka tāda veida barība ir vislabākā. To lietojot, suņi nesmird pēc suņa, apmatojumu met tikai pavasaros un rudeņos un normāli izdara lielās darīšanas, nevis kakā lielām čupām, kā tas ir pēc mazvērtīgās sausās barības lietošanas."
Marta priecājas, ka suņu apmācībā ienāk pozitīvisma vēsmas: "Katahuliešu audzināšanā svarīgas trīs lietas – laipnība, mīlestība un kārumi."
Janīna Ančupāne
Krējums Saldais