Ar leģionāru slimību sasirgušo skaits, salīdzinot ar pērnu gadu, ir septiņkāršojies. Šogad konstatēti 44 inficēšanās gadījumi, savukārt 2010. gadā - seši. LIC to skaidro gan ar lūgumu ārstiem šogad pievērst īpašu uzmanību šīs slimības diagnostikai, gan ar faktu, ka cilvēki sākuši taupīt uz ūdens vārīšanas rēķina, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) informatīvais raidījums Panorāma.
"Leģionāru slimības simptomi atgādina gripu - straujš slimības sākums, temperatūra var pacelties no 39 līdz pat 40,5 grādiem, vēlāk var parādīties apgrūtināta elpošana un ārsts var diagnosticēt arī plaušu karsoni," slimības simptomus uzskaitīja J. Perevoščikovs.
Legionellas baktērijas vairojas pie noteiktas temperatūras, proti, līdz 20 grādiem vairošanās nenotiek, bet virs 20 grādu temperatūras vairošanās intensitāte pakāpeniski pieaug. "Savairošanās temperatūras režīms ir tuvāks cilvēka ķermeņa temperatūrai – 36, 37 grādiem līdz 42 grādiem. Pēc tam pēc šī savairošanās spēja atkal samazinās, un pēc 50 grādiem it kā jau nav," skaidroja LIC speciālists.
Viņš norādīja, ka, dzerot legionellas baktērijas saturošu ūdeni, inficēties nav iespējams – saslimšana notiek šādas ūdens daļiņas ieelpojot, "teiksim, ejot dušā vai džakuzi, un arī kondicionēšanas sistēma var veidot inficēšanas risku. Cilvēks cilvēku nevar inficēt ar šo infekciju, līdz ar to slimnieks citiem apkārtējiem nav bīstams."
Lai izvairītos no inficēšanās, J. Pereveščikovs iesaka sekot līdzi karstā ūdens temperatūrai mājas ūdensvadā, lai tā nebūtu zemāka par 50 grādiem. Pētot inficēšanās gadījumus Latvijā, LIC izdevies pierādīt, ka karstā ūdens paraugos legionellas baktērijas bijušas sastopasas krietni biežāk – līdz pat 50 % no visiem paraugiem, savukārt aukstā ūdens paraugos ievērojami mazākā daudzumā.
"Un vēl, ja cilvēks ilgi nelieto ūdeni, teiksim aizbrauc kaut kur, atgriežoties atpakaļ vajag zināt, ka tas cauruļu posms, kas ir dzīvoklī, tur nav nekādas cirkulācijas, tur ir stāvošs ūdens un pa to laiku var savairoties legionella. Līdz ar to vajag pēc atgriešanās, pirms ūdens lietošanas, notecināt ūdeni – tas ir atkarībā no tā, cik ir liels ūdensvads iekšējā sistēmā dzīvoklī. Varbūt minūti, divas minūtes," informēja J. Pereveščikovs.
Tāpat būtu jāseko līdzi, lai dušas galviņas būtu tīras, regulāri tās dezinficējot no iekšpuses. Šādiem nolūkiem vajadzētu lietot hloru saturošus līdzekļus vai arī verdošu ūdeni, kurā, iegremdējot dušas galviņu, legionellas baktērijas iespējams iznīcināt.