Ceturtdien Latvijā pirmo reizi notika Interpola darba sanāksme par Centrāleiropā un Austrumeiropā zagto mākslas priekšmetu kontrabandas apkarošanu. Interpola Ģenerālsekretariāta Mākslas darbu nodaļas pārstāvis Fabricio Panone Dienai norādīja, ka nozagto mākslas priekšmetu atgūšanu kavē tas, ka atšķirībā no narkotikām vai ieročiem tirdzniecība ar mākslas priekšmetiem ir pilnībā likumīga.
Izņēmums ir vien mākslas priekšmeti, kuriem ir noteikts
aizliegums par izvešanu no valsts. Tādēļ pats svarīgākais ir
mākslas darba pircējam spēt identificēt, vai piedāvātais priekšmets
nav zagts. Šim nolūkam Interpols izveidojis publisku pazudušo un
nozagto mākslas priekšmetu datubāzi, kurā līdztekus aprakstiem ir
arī attēli. Lai gan pašlaik šajā datubāzē ir 42 000 mākslas
priekšmetu no 125 valstīm, Latvija tajā ievietojusi vien 67
nozagtus mākslas objektus - 44 ikonas, vairākas gleznas no
privātkolekcijām, vienu šaujamieroci un vienu
juvelierizstrādājumu.
Valsts policijas Interpola Latvijas nacionālās nodaļas
priekšniece Indra Pulka uzsver, ka mākslas priekšmetu kontrabanda
vienmēr ir saistīta ar organizēto noziedzību un bieži arī ar
narkotiku un ieroču tirdzniecību.
"Mākslas darbu kontrabandai ir ļoti augsta peļņa. Tās apkarošana
ir sarežģīta, un tajā tiek izmantoti gan slepenie aģenti, gan
privātpersonu sarunu noklausīšanās," skaidroja Pulka.
Visu rakstu par zagtu mākslas darbu tirgu lasiet laikrakstā Diena piektdien, 11.oktobrī!