"Reģionāls SGT ir politiski bezjēdzīgs tā iemesla dēļ, ka mums ir nepieciešams SGT, lai nekavējoties pazeminātu cenu dabasgāzei, kas plūst pa cauruļvadu no austrumiem. Ja mēs koncentrēsim politisko risku un terminālis taps tikai vienā [Baltijas] valstī, mūsu austrumu kaimiņi tādā vai citādā veidā varēs to ļoti viegli pārņemt," preses konferencē Viļņā uzsvēra Lietuvas valsts vadītāja.
Pēc viņas paustā, katrai Baltijas valstij ir jābūt savam SGT, jo tas būtu drošāk no politiskā viedokļa.
Grībauskaite arī pauda neapmierinātību, ka Klaipēdas SGT būvniecības darbi noritot pārāk lēni.
"Darbu temps ir neapmierinošs. Es zinu, ka vides novērtējums būs gatavs tuvākajā laikā. Es pati drīzumā došos uz Klaipēdu, lai apspriestu SGT būvniecības jautājumus. Jau pirms ilga laika es teicu, ka temps [kādā projekts tiek īstenots] ir neapmierinošs," klāstīja Grībauskaite.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars pastāstīja, ka Baltijas tirgus nav pietiekams, lai finansētu vairākus SGT termināļus. Konkurenci, alternatīvus piegāžu avotus un zemākas cenas var nodrošināt viens reģionāls terminālis, ko apliecina arī Latvijas energokompānijas Latvenergo veiktais pētījums.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Lietuvas vēlme investēt sava termināļa izbūvē nav pretrunā ar kopējo Baltijas valstu vēlmi radīt tirgū konkurenci un iespējām piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.
Eiropas Komisijas preses pārstāve enerģētikas jautājumos Nikole Bokštallere pavēstīja, ka Baltijas valstīm savā starpā ir jāvienojas par labāko iespējamo risinājumu.
Viņa arī piebilda, ka, pirms ir skaidrs konkrētais projekts, ir pāragri runāt par finansējumu, tostarp Eiropas Savienības atbalstu.
Pagājušajā mēnesī Lietuvas prezidente aģentūrai BNS jau pauda pārliecību, ka reģionāls SGT radītu pārāk lielus riskus. Toreiz Grībauskaite pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu teica, ka Latvijas ideja par reģionālu SGT varētu attīstīties arī tālāk, taču abas pārējās Baltijas valstis Lietuva un Igaunija gatavojas īstenot arī savus SGT projektus.
"Ar [Igaunijas] prezidentu mēs bijām vienisprātis, ka tikai viena termināļa esamība būtu riskanta, [jo] uz šo termināli var izdarīt ietekmi, to var pārpirkt. Arī viņi [igauņi] ir izlēmuši un tiecas uz tāda termināļa būvi, kas būtu mazāks, bet tiktu uzbūvēts pašu spēkiem," pastāstīja Grībauskaite.
"Tā kā starp Baltijas valstīm nav gāzes tirgus un gāzesvadu, pēc mūsu uzskata, perspektīvāk tomēr ir būvēt mazākus termināļus, kuriem ir tieša izeja uz jūru," viņa paskaidroja.
Lietuvas prezidente ir norādījusi, ka vairāku SGT atrašanās Baltijas valstīs veicinās konkurenci gāzes tirgū, nodrošinās zemākas cenas patērētājiem un vairos Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību.
Savukārt Igaunijas energokompānija Eesti Energia ir paziņojusi, ka Igaunijai nebūšot nekāda labuma no SGT, ja tas atradīsies uz dienvidiem – Latvijā vai Lietuvā.
Baltijas valstu premjeri 14.maijā Tallinā vienojās par SGT tālāko virzību lemt pēc visu triju valstu ierosinātās priekšizpētes pabeigšanas, kas gaidāma ne agrāk kā oktobrī.
Par SGT būvniecību domā visas trīs Baltijas valstis, taču ir plaši izskanējis viedoklis, ka Baltijas valstīm būtu lietderīgi uzbūvēt kopīgu jaudīgu SGT, kas varētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu.
Latvija ir iecerējusi šāda termināļa būvi, tomēr Lietuvas amatpersonas paziņojušas, ka Viļņa neesot noskaņota atbalstīt Latvijā plānoto SGT būvniecību, jo esot pazīmes, ka to varētu būvēt ar Krievijas koncernu Gazprom saistītas kompānijas.
Mēģinot panākt SGT projektam reģionāla projekta statusu, Latvijas valdības pārstāvji uzsvēruši projekta stratēģiskās priekšrocības – Rīgas osta ir Baltijas valstu centrā, Latvijā ir labāk attīstīts gāzesvadu tīkls, ir liela pazemes gāzes krātuve Inčukalnā, un tas padara gāzes transportēšanu lētāku.
Pašlaik Lietuva un Latvija visu gāzi saņem tikai no Gazprom.
Lietuva pašlaik aktīvi cenšas samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem. Lietuva ir kļuvusi par pirmo ES valsti, kura sākusi īstenot ES trešo energodirektīvu. Direktīva stājas spēkā martā, paredz gāzes piegāžu nodalīšanu no transportēšanas tīkliem. SGT Klaipēdā ir viens no Lietuvas īstenotajiem pasākumiem, kuru nolūks ir samazināt Lietuvas atkarību no Krievijas koncerna Gazprom.