To apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis, norādot, ka oficiāls lēmums no Pļaviņu novada domes gan pagaidām vēl neesot saņemts, bet viņa rīcībā šāda informācija ir.
Lieljuksis skaidroja, ka pašvaldībai, lemjot spridzināt ledu, jāņem vērā vairāki apstākļi, jāveic izvērtējums un dažādi aprēķini. Piemēram, ļoti svarīgi, lai pēc spridzināšanas ūdens atkal nesasaltu, tālab rūpīgi jāseko laika apstākļu prognozēm.
Pēc tam pašvaldībai šis lēmums jānosūta VUGD, kam savukārt jāveic spridzināšanas darbu saskaņošana ar virkni citu dienestu, piemēram, ar AS "Latvenergo", procedūru skaidroja Lieljuksis.
Aģentūrai LETA neoficiāli zināms, ka, gatavojoties pavasara plūdiem, nepieciešamību spridzināt ledu apsver arī Ķekavas novada pašvaldība.
Visbīstamākā situācija tomēr būšot Lielupes baseinā, kur varot applūst pat 65% no Jelgavas pilsētas teritorijas, informē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Dace Zvirbule.
Lai novērstu plūdus, Lielupē ar ledlaužiem ir jāizlauž ledus no grīvas līdz Kalnciema tiltam. Tas jāizdara nākamās nedēļas laikā – līdz 26.martam. Ledus izlaušanai ir nepieciešami 38,6 tūkstoši latu, tāpēc Lielupes baseina pašvaldības steidzami sagatavos kolektīvu vēstuli Ministru kabinetam, lūdzot ledus izlaušanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt šo naudu.
Kā ziņots, visā Latvijā apzinātas kopumā 42 vietas, kuru iedzīvotāji šopavasar pakļauti plūdu draudiem, sešas no šīm vietām ir Rīgā.
(papildināta par situāciju Lielupes baseinā)