Rēzeknes novada mērs aicina organizēt sanāksmi plūdu novēršanai

Tas ir nepieciešams tāpēc, ka valstī nav tiesiskā regulējuma, kā plūdu situācijās rīkoties un, kādi ir katras puses pienākumi, Dienai sacīja Rēzeknes novada mērs M.Švarcs. Viņa vadītajā pašvaldībā plūdus varot izraisīt Rāznas ezers.

Jau ziņots, ka Lielupes baseinā nepieciešama ledus laušana, kura izmaksās 38,6 tūkstošus latu. Daugavas ledu Pļaviņu novadā nolemts spridzināt, bet Rēzeknē ir bažas par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu. Tomēr Lielupes basienā situācija novērtēta kā visbīstamākā, plūdu gadījumā zem ūdens var atrasties pat 65% Jelgavas, informē Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Dace Zvirbule.

D.Zvirbule norāda, ka pašvaldības aicinājušas izdarīt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, jo pašlaik nav procedūras ārkārtas situācijas izsludināšanai. Rēzeknes novada dome 10.martā aizsūtījusi Ministru prezidentam vēstuli par ārkārtas situācijas izsludināšanu, bet atbilde nav saņemta.

M.Švarcs gan cer, ka silto laiku nomainīs vēsākas dienas, un tādā gadījumā ūdens notecēšana būs vienmērīgāk regulēta. Rēzeknes novada pagasti nenoņemot no sevi atbildību par plūdu novēršanu, taču pašvaldībai nav pieņemams piedāvājums tiesiskā valstī šo jautājumu risināt sarunāšanas ceļā, kā ticis piedāvāts.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis pavēstīja, ka nākamnedēļ dosies novērtēt situāciju pie Rāznas ezera.

Savukārt Pļaviņu novadā ir svarīgi, lai pēc spridzināšanas ūdens atkal nesasaltu, norāda A.Lieljuksis. Tādēļ ledus spridzināšanu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) profesionālās vienības varētu veikt marta beigās.