Laine Kučinska, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājas vietniece informēja, ka Valsts kanceleja pērn saņēmusi 2 906 iesniegumus no fiziskām un juridiskām personām. "Vēstuļu un apmeklētāju ir ļoti daudz. Vidēji saņemam 12 iesniegumus dienā," VK noslogotību vērtē L. Kučinska. "Cilvēki iesniegumos lūdz sociālu palīdzību, tāpat vēršas pie mums ar problēmām tiesu lietās. Jautājumu spektrs ir visplašākais – gan nodokļu jautājumi, gan politiskā situācija, atkarībā no tā brīža aktualitātes. Vēstules pārsvarā ir adresētas ministru prezidentam un valsts kancelejai," informē VK pārstāve. Viņa skaidro, ka VK meklē iespējas kā atbildēt iedzīvotājam dažādos veidos, gan kopā ar nozaru ministrijām, gan astevišķi. Piemēram, VK var uzdot sagatavot atbildi kādai iestādei vai ministrijai, un tālāk to pārsūta adresātam kā ministru prezidenta atbildi. Tāpat premjers var atbildēt arī pa tiešo vaicātājam. Likumprojekts paredz, ka lietas par administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību turpmāk izskatīs tikai vienā tiesu instancē - Administratīvajā rajona tiesā. Tiesāties par laicīgi nesaņemtu atbildi persona varēs tikai tad, ja spēs pamatot, ka tai radīts būtisks tiesību vai interešu aizskārums. Līdzšinējā kārtība privātpersonai par saņemto atbildi ļauj tiesāties vairākkārt, tādējādi nepamatoti noslogojot tiesas un radot ievērojamu resursu patēriņu.Tāpat likumprojekts paredz, ka iestādes nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu varēs prasīt tikai vienlaikus ar administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības apstrīdēšanu. Arī šāds nosacījums mazinās tiesu noslodzi. Lai samazinātu starp iestādēm pārsūtīto iesniegumu apjomu, paredzēts noteikt, ka iestāde, saņemot citas institūcijas kompetences iesniegumu, to varēs nepārsūtīt attiecīgajai iestādei, par to divu nedēļu laikā informējot iesniedzēju. Tāpat paredzēta iespēja iestādēm sniegt kopīgu atbildi uz vienu vai vairākiem līdzīga satura iesniegumiem un pēc iespējas gan savstarpējā, gan saziņā ar iedzīvotājiem izmantot elektronisko saraksti. Izmaiņas Iesniegumu likumā paredz iespēju saziņai ar iestādēm izmantot arī elektronisko pastu, kas mazinātu sarakstei nepieciešamā papīra daudzumu.
Deputāts Edgars Zalāns (PLL) komisijas sēdē aicināja apsvērt iespēju uz elektroniski sūtītiem iesniegumiem atbildēt ātrāk, nevis likumā noteikto divu nedēļu laikā, bet gan, piemēram, divās dienās. Tādējādi cilvēki zinātu, ka, ar iestādēm sarakstoties elektroniski, viņu iesniegumi tiktu izskatīti operatīvāk.
Izmaiņas likumā arī paredz, ka uz iesniegumiem, kuru saturs neprasa atbildi pēc būtības, iestāde turpmāk varēs neatbildēt, bet gan pieņemt zināšanai un izmantot savā darbā atbilstoši iesniegumā sniegtajai informācijai. Tāpat iestāde varēs nesniegt atbildi, ja iedzīvotājs līdzīga satura iesniegumu rakstīs atkārtoti. Savukārt tā autors par iesnieguma izskatīšanu varēs interesēties attiecīgajā iestādē. Šāda kārtība novērsīs nelietderīgu naudas un administratīvo resursu tērēšanu valsts pārvaldes iestādēs, gatavojot formālas atbildes.
Grozījumus Iesniegumu likumā izstrādāja darba grupa, ko vadīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretāre Lolita Čigāne un kurā strādāja arī tiesu pārstāvji, eksperti no Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Pašvaldību savienības, sabiedriskās politikas centra Providus un Saeimas Juridiskā biroja.
Plānots, ka par likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās un pieņemšanu 1.lasījumā Saeima lems ceturtdien, un likumprojekts Saeimā būs jāskata vēl divos lasījumos.