IZM ir iecerējusi, ka sistēmas darbības pamatā būs informācijas apmaiņa starp augstākās izglītības iestādēm, IZM un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Piemēram, augstskolas un koledžas iesniegs IZM absolventu sarakstu, iekļaujot informāciju par vārdu, uzvārdu un studiju programmas nosaukumu. Ministrija informāciju apkopos un nosūtīs VID, kas to savukārt papildinās ar saviem datiem. VID pārstāve Evita Teice-Mamaja Dienai paskaidroja, ka nav plānots ministrijai sniegt datus par konkrētu absolventu, bet par absolventu grupu, kurā ietilpst ne mazāk kā 10 personu. Par šo absolventu grupu IZM saņemtu ziņas par nodarbinātības līmeni, vidējo aritmētisko ienākumu līmeni un darbvietas nozari. Līdz ar to sensitīvi dati netiktu izpausti.
Ideju par absolventu monitoringa sistēmu pozitīvi vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Absolventu asociācijas izpilddirektore Irīna Kukliča, norādot, ka valstij tas būtu visaptverošs instruments studiju programmu kvalitātes noteikšanai. Lai gan universitātes uzkrāj datus par saviem absolventiem, tās nevar sasaistīt personu datus kopā ar ieņēmumiem un maksātajiem nodokļiem, tas savukārt ir iespējams valstij ar VID palīdzību. Kā piemēru viņa minēja ASV pieredzi, kur absolventu spēja iekļūt darba tirgū ir viens no galvenajiem indikatoriem, kas liecina par studiju kvalitāti. Arī Latvijā būtu jāpārņem šāda pieredze, vērtējot gan to, cik ātri students pēc studiju beigšanas dabū darbu, gan to, vai viņš turpina strādāt savā specialitātē.
Savukārt I. Druviete nav pārliecināta, ka izdosies sasniegt vēlamos rezultātus.
Visu Annas Bērziņas rakstu lasiet pirmdienas, 7.aprīļa, laikrakstā Diena!